Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par trūcīgu nevar atzīt cilvēku, kuram ir naudas uzkrājumi, vērtspapīri, ir noslēgts uzturlīgums, pieder nekustamais īpašums, ko neizmanto dzīvošanai pats vai pirmās pakāpes radinieki (vecāki, bērni). Attiecībā uz ģimenes īpašumā esošo zemi, mežu un citām ēkām katrai pašvaldībai dota iespēja piemērot labvēlīgākus kritērijus, izvērtējot personas mantiskā stāvokļa atbilstību trūcīgas ģimenes kritērijiem. Piemēram, Rīgā trūcīgā statusu var iegūt cilvēks, kuram bez mājokļa, kurā viņš mitinās, pieder vēl viens nekustamais īpašums, un tajā dzīvo viņa pirmās pakāpes radinieki. Citā pašvaldībā cilvēkam var piederēt arī zeme. Valsts noteikusi, ka līdz šī gada beigām, vērtējot klientu materiālo stāvokli, par ienākumiem neuzskata, piemēram, bērna kopšanas pabalstu, pirmos 50 latus no tā sauktās māmiņu algas, bērna piedzimšanas pabalstu, stipendiju, ko bezdarbnieks saņem, apmeklējot kursus. Pašvaldība saistībā ar klienta kredītsaistībām var samazināt ģimenes ienākumu summu, ko ņem vērā, piešķirot trūcīgā statusu.
Lai iegūtu trūcīgā statusu (piešķir uz 6 mēnešiem), jādodas uz savas pilsētas vai novada sociālo dienestu, kur jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina tajā uzrādīto ziņu patiesumu. Rīgas domes Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis norāda, ka ir pietiekami dzelžaini kontroles mehānismi, kas ļauj pārbaudīt, cik patiesu informāciju cilvēki sniedz, jo sociālajiem darbiniekiem ir pieejams CSDD, VSAA, Lursoft, zemesgrāmatas, citu iestāžu datubāzes. Kā atzīst sociālo dienestu vadītāji, ļoti daudz kas atkarīgs no klientu godaprāta, jo ir lietas, ko neviens dienests izkontrolēt nevar, piemēram, nelegālā nodarbinātība. Primārie pabalsti, kuru obligātu nodrošināšanu likums uzdod pašvaldībām un kuriem atvēlēts arī valsts līdzfinansējums, ir pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts. MK noteiktais GMI līmenis uz vienu pieaugušo mēnesī ir Ls 40, bērnam - Ls 45. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir starpība starp šo naudas apjomu un ģimenes vidējo mēneša ienākumu. Pašvaldība var lemt arī par citu pabalstu piešķiršanu, piemēram, medicīnas pakalpojumu apmaksai, bērnu izglītībai, audzināšanai, pārtikas iegādei u. c.