Rīsus iedala pēc apstrādes veida un formas.
Piemēram, basmati ir gargraudu rīsi, kurus audzē Indijā, Himalajos un Pakistānā. Šo zemju klimats un augsne rīsiem piedod specifiskāku garšu. Pavāru vidū šie rīsi ir ļoti iecienīti, jo tie ļoti ātri gatavojas, ir irdeni un tiem ir viegla un ļoti laba garša. Izmanto tādu ēdienu gatavošanā, kuriem nepieciešami irdeni rīsi. Labi derēs spāņu paeljas, kā arī salātu pagatavošanai.
Jasmīna rīsi jeb Taizemes aromātiskie rīsi ir viens no gargraudu rīsu veidiem. Ārēji tie līdzinās basmati rīsiem, bet tiem ir caurspīdīgāki graudiņi un īpatnējāks aromāts. Cepot vai vārot, tiem izdalās neliels jasmīnu aromāts. Vislabāk der desertu gatavošanai. Āzijas virtuvē tos bieži vien gatavo kopā ar kokosu pienu un mango.
Apaļgraudu rīsi (arborio) ir apaļīgas formas. Bez tiem nav iedomājama ne spāņu paelja, ne itāļu risoto. Rīsi ir balti un ļoti lipīgi, tāpēc labi derēs arī suši vai putru un desertu pagatavošanai.
Risoto rīsi principā ir tas pats, kas apaļgraudu rīsi. Itālijā tos ieveduši Venēcijas ceļotāji, un atsevišķās Ziemeļitālijas provincēs tie ir pat populārāki par pastu. Itālijā šos rīsus izmanto galvenokārt dažādu risoto pagatavošanai, piemēram, sēņu vai dārzeņu risoto. Tā kā tie ir apaļgraudu rīsi, kas ātri uzsūc šķidrumu, tie biežāk jāpieskata, lai vārot nepierauj pie katla. Rīsi labi der arī dažādu putru pagatavošanai, jo ir ļoti lipīgi.
Savvaļas rīsi vairāk atgādina zāles stiebrus. Tie aug Ziemeļamerikā purvainās vietās pie ezeriem. Rīsi ir ļoti ilgi jāvāra, un pat izvārīti tie ir pacieti. Vislabāk šos rīsus sajaukt un ēst kopā ar baltajiem rīsiem. Pareizi šos rīsus pasniegt vēl pacietus, līdzīgi kā itāļu pastu al dente.