Uģis Gruntmanis
Lai panāktu mazākas rindas, ir jāsāk kvalitātes mērīšana, pacientu aptaujas, tas stimulēs strādāt vairāk un labāk, ja varēs saņemt vairāk. Kamēr neviens ar nevienu nav salīdzināts, kvotas jāizdala «pēc deguniem», nevis pēc tā, cik kvalitatīvs serviss nodrošināts.
Pašreiz ambulatorām iestādēm maksā nevis par to, cik vesels pacients būs, bet - cik reižu nāk, tik maksā. Jeb tā saucamais fee for service (maksa par pakalpojumu), kas stimulē pacientus saukt atpakaļ biežāk.
«Valsts» ambulatorās pieņemšanas ir zināms apburtais loks. Katrai ambulatorai iestādei ir iedotas «kvotas,» kas tām jāizstrādā. Tās neizstrādājot, nauda nākamajā gadā tiek zaudēta, tāpēc iestādes ir absolūti ieinteresētas tās izstrādāt, taču ne pieņemt ārstu uz, teiksim, 16 ambulatorajiem pacientiem dienā (pilnu slodzi), jo pēc kvotas tik daudz pacientu nav iedalīti... jo tad kvota tiks pārstrādāta. Ārsts no Stradiņiem, Austrumu slimnīcas tiek pārvilināts «izstrādāt» kvotu vienalga kurā citā valsts vai privātajā iestādē, kurā viņam samaksās vairāk nekā slimnīcā, lai izstrādātu šo kvotu par visu cenu. (..) Tātad nauda neseko pacientam.