Vietām kļavu sulas jau tekot, bet, lai baudītu bērzu dzīvinošo spēku, mazliet jānogaida - līdz kļūs siltāks, atlaidīsies zeme. Lai gan dažās vietās arī tās jau pilot. Vilis Bukšs paredz, ka īstais sulu tecēšanas laiks sāksies ap Lieldienām, kad diena kļūs manāmi siltāka. Vēsā laikā sulas tek gausi.
Lai izvēlētos pareizo koku, kurā urbt, jāpiekļaujas pie stumbra. Ja var dzirdēt, kā pukst koka sirds, tā ir zīme, ka droši var urbt, jo pilēs, novērojumos dalās viļakietis. Arī tad, ja, aizlaužot zariņu, redz, ka tas piesūcies ar mitrumu, ir īstais laiks ievākt bērzu sulas. Tās baudīt var, līdz sāk raisīties pumpuri, tad gan šī nodarbe jāpārtrauc, citādi koks var aiziet bojā.
Sulu kārotājam urbšanas un labākā koka meklēšanas procesā jāiesaistās ar mīlestību, stāsta V. Bukšs. Kārtīgs meistars to saprotot. «Jāurbj koka stumbrā, kurš aug sausā vietā, kur brūnzeme, tad iegūtais labums būs gardāks - saldāks.» Sulai, kas iegūta no koka, kurš aug kūstošos ūdeņos, nebūšot ne garšas, ne kvalitātes.