Gunta Kauliņa
Par nākamā gada budžeta konsolidāciju gandrīz visas partijas sausi min budžeta deficīta apmērus. Taču neviena nenorāda ticamus nodokļu ieņēmumu pieauguma avotus un konkrētus izdevumu samazināšanas plānus. Īstie konsolidācijas pasākumi acīmredzot tiks atklāti pēc vēlēšanām. VL-TB/LNNK - vissabalansētākā un konkrētākā programma nodokļu jomā, taču apšaubāmi, vai šo pasākumu gaitā iespējama nepieciešamā budžeta konsolidācija, nav minēti izdevumu samazināšanas avoti. Vienotībai nekonkrēti priekšlikumi attiecībā uz nodokļu politiku, vienīgais konkrētais budžeta konsolidācijas avots minēts pensiju 2. līmenis. PLL iecerētā konsolidācija, kas balstīta tikai uz valsts pārvaldes reformu un ēnu ekonomikas samazināšanu, nepārliecina. PCTVL plāns pārtraukt militārās operācijas diezin vai īstenojams, tādēļ budžeta konsolidēšanas piedāvājums nav ticams. Pozitīvi, ka ZZS budžeta konsolidācijai domā par administratīvo procedūru samazināšanu un ES fondu finansējuma aktīvāku apguvi, taču tas pilnībā nevar nodrošināt konsolidāciju. SC nav atklājis nekādus plānus par budžeta konsolidācijas iespējām. Partiju piedāvājumos nodokļu politikā kopumā dominē kreisā ideoloģija.
Vjačeslavs Dombrovskis
Ekonomists
Kopumā neviens no sešiem politiskajiem spēkiem nedod skaidru atbildi, kā konsolidēs nākamā gada budžetu. Taču, ja summē ieceres nodokļu jomā un citus soļus budžeta konsolidēšanai, tuvāk mērķim ir VL-TB/LNNK un Vienotības ieceres. Pārējie vai nu nevēlas atklāt kārtis, vai tiem nav ne jausmas, ko darīt ar nākamā gada budžetu, jo to piedāvājumi ir vai nu nerealizējami, vai nekonkrēti. SC sacītais, ka trūkst informācijas, ka vispirms valdībai būtu jānāk ar savu piedāvājumu, ir tikai atrunāšanās. Visticamāk, līdz vēlēšanām negrib atklāt iecerētos nepopulāros soļus. Vienotība un VL- TB/LNNK vienīgās piedāvā būtiski palielināt nodokļu slogu, bez kā noteikti nevarēs iztikt budžeta konsolidēšanai. Tiesa, abas ir pārāk optimistiskas par to, cik daudz no vajadzīgās konsolidācijas ar šo soli izdosies nodrošināt. Dīvaini, ka Vienotība sola nemainīt pievienotās vērtības nodokli, bet Finanšu ministrijas (to vada Vienotībā ietilpstošā JL pārstāvis Einars Repše -red.) nodokļu pamatnostādnes runā par pretējo. Īslaicīga atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī nav risinājums, bet priekšlikums vismaz konkrēts. ZZS piedāvā nemainīt nodokļu slogu, SC un PLL vēlas to būtiski samazināt, bet nav skaidrs, kad šos plānus iecerēts īstenot. Šie politiskie spēki signalizē par lielāku budžeta deficītu, taču tas būtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Kārlis Ketners
Rīgas Tehniskās universitātes profesors
Faktiski neviens nesniedz atbildi, kā tiks pildīta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai budžetu konsolidētu par 400 miljoniem latu vai mazāk, bet 6% budžeta deficīts nākamgad būs jānodrošina. Būtībā vienīgie nodokļi, ko partijas piedāvā mainīt, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Diez vai ir reāli solīt nodokļu samazinājumu 2011. gadā. Savukārt NĪN paaugstināšana vai pat progresīva nodokļa ieviešana problēmas izdevumu daļā neatrisina. Spriežot pēc nodokļu piedāvājuma, acīmredzot vienīgās iespējas ir izdevumu pusē. Maz ticami izklausās solījumi optimizēt funkcijas, valsts pārvaldi. No vienas puses, par to runā kopš 2008. gada novembra, no otras - pat atlaižot visu valsts pārvaldes aparātu un nepildot nevienu no valsts funkcijām, diez vai izdosies «iziet» uz kontrolskaitļiem. Ticamāk izklausās atteikšanās no iemaksām pensiju 2. līmenī par labu 1. līmenim. Diezin vai no Eiropas Savienības viedokļa būs ļauts diskriminēt ārvalstu kapitāla uzņēmumus, prasot maksāt lielāku uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vai budžeta deficīta apstākļos spēlēties ar 10% UIN likmes noteikšanu.