Miglaini un neskaidri
Latvijā e-grāmatas šobrīd pārdod tikai apgāds Zvaigzne ABC. Intervijas brīdī tās vadītājai Vijai Kilblokai pienāk e-pasts: skaitlis izaudzis līdz 65. Vēl pēc dažām dienām - jau līdz 68. Pārsvarā - latviešu autoru darbi, ārzemju - tikai - trīs. Tas ir ļoti dārgi. Daudz vai maz salīdzinājumā ar pārējo pasauli? Ne daudz, ne maz. Svarīgi uzsvērt, ka šis nekādā gadījumā nav stāsts par nozari, kur Latvija ir atpalikusi. «Tā ir neapstrīdami karsta tēma, par kuru visiem ir dažāds viedoklis. Tas viss joprojām ir ļoti sarežģīti, miglaini un neskaidri. Situācija mainās ļoti strauji, cilvēki nepavisam nav pārliecināti par to, ko viņi dara. Mēs vienkārši taustāmies tumsā,» laikrakstam Perspectives of Publishing/Publicēšanas perspektīves (2010.08.10.) atzīst izdevējs Roberto Kalaso no Adelphi Edizioni Milānā. E-grāmata šogad bija lielākā pasaules grāmatu tirgus galvenā tēma. Hamletiskajam jautājumam to e or not to e? tika veltīti dažādi semināri un diskusijas. Secinājums - ir daudzi faktori, kas traucē digitālā procesa attīstību. Īpaši sāpīgs ir autortiesību jautājums - ir izaugusi paaudze, kas pieradusi, ka viss interneta audiovizuālais saturs ir bez maksas. Problemātiska ir arī cenas noteikšana un izplatīšana.
Nav vienotas atbildes
Būt vai nebūt e-grāmatai - uzdot šādu jautājumu patiesībā ir lieki. Tāpat kā neredzēsit sekretāri biroja virtuvē sildām mikroviļņu krāsnī vasku vēstuļu zieģeļiem, tāpat kā neviens vairs nebēg laukā no zāles, uz ekrāna ieraugot braucošu vilcienu, kā Limjēru filmu pirmajos kinoseansos, arī digitālā realitāte kļuvusi par ikdienu. Neviens sevišķi nebrīnās par kolēģiem vai pasažieriem transportā, kas maigām pirkstu kustībām kā ūdensmērītāji slido pa dažādu izmēru ekrāniem.
Vai drukātā grāmata laika gaitā izzudīs līdzīgi kā mēmais kino? Grāmatu izdevējiem uz to vienotas atbildes nav. Amerikā, e-grāmatas izplatības flagmanī, jau ir izdevniecības, kur drukātās grāmatas izdod tikai pēc lasītāju pasūtījuma. ASV e-grāmatu tirdzniecība salīdzinājumā ar 2008. gadu pieaugusi par 210% procentiem. Lielā mērā tās izplatība un popularitāte ir arī mentalitātes jautājums. Piemēram, Vācijā, kas tradicionāli piesavinās jaunās tehnoloģijas visai pasīvi, e-lasītāju skaits esot pavisam neliels. To, ka e-grāmatas triumfa gājiens nav nemaz tik drošs, ilustrē Vijas Kilblokas komentārs par Japānas gadījumu. Japānā ir 96 miljoni interneta lietotāju. Viņiem grāmatas internetā jau tiek publicētas kopš 1999. gada, telefona rēķinos ir jau iekļauta šī samaksa. «Interesanti ir tas, ka, neraugoties uz to, parasto (drukāto) grāmatu izdošana ir kritusies tikai par 3%. Neesmu pret progresu un pret šīm aparatūrām. Tas ir gaumes un vajadzības jautājums. Kad, kādos apstākļos un ko mēs gribam lasīt. Izdevējiem nav jānostājas ne opozīcijā, ne īpaši jāreklamē. Šī ir digitālā realitāte, kurā mums ir jāiet iekšā,» uzskata Zvaigznes ABC vadītāja.
Pārvietošanās līdzeklis?
Frankfurtes grāmatu tirgus centrālās tēmas Lasīšana digitālā pasaulē galvenais jautājums - vai laiks paplašināt lasīšanas definīciju? Izskan pat tik radikāls minējums - Facebook, iespējams, ir jauna grāmata, kuru mēs visi lasām.
Ir skaidrs, ka e-grāmatas piekritēju vai noliedzēju argumenti, pirmkārt, ir psiholoģiski un emocionāli. Kriss Mīds, Grāmatu nākotnes institūta/The Institut for the Future of the Books direktors: «Visi ir tik ļoti koncentrējušies uz pašu objektu. Grāmata nav objekts, tā ir pieredze.» Viņam piekrīt Frankfurtes grāmatu tirgus direktors Jirgens Boss: «Tehnoloģijas ir tikai pārvietošanās līdzeklis. Tam nav ne kāda sakara ar saturu.» E-grāmatas pretinieki turpretim runā par gluži iracionālu baudu pāršķirt lapas un ir pārliecināti, ka izdevēji nedrīkst kļūt par medija vergiem, un drukātās grāmatas sauc par skaistuma un vienkāršības objektiem. Ir taču starpība, vai pāršķirt ar zīdpapīru atdalītu gravīru vai ieraudzīt ekrānā pelēku vāku? Nesakārtotās autortiesību situācijas dēļ tā mēdzot gadīties, ka pārdod bestselleru ar tukšu pelēku vāku.
«Drukātā grāmata nekad neizlādējas,» smejas V. Kilbloka, atceroties kuriozu. Digital Planet un European Schoolnet rīkotajā seminārā Frankfurtē viss bijis izcili smalki (ēdieni, dzērieni, augstās tehnoloģijas), bet parādīt neko nevarēja - uzkārās kā spītīgs ēzelis. Seminārs tā arī beidzies bez paraugdemonstrējumiem.
Zvaigznes ABC tehniskais direktors Māris Folkmanis lēš, ka e-grāmatas stabilai ienākšanai Latvijā nepieciešama vismaz desmitgade, kad «izaugs bērni, kas skolā mācījušies tikai no digitālajiem mācību līdzekļiem». Viņš uzskata, ka šobrīd e-grāmatas pērk tikai «jauno tehnoloģiju fanāti vai cilvēki, kuriem ir akūta nepieciešamība mobili lasīt grāmatas». Arī cena ir nesamērīga. E-lasītājus lētākus par Ls 200 nevarot dabūt. Protams, pasaulē ir sākusies sacensība par jaunās «rotaļlietas» modernizāciju. Modeļi mainās teju pa stundām. Būtiski uzsvērt - arī Dienas testa dalībnieki lasīja jau krietni novecojušā modelī. Iespējams, lasot jaunākā e-lasītājā, sajūtas būtu citādas. Vai labākas?