Pirms pāris gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktajā pētījumā atklāts, ka 72 pagastos nebija iespējas izņemt skaidru naudu ne bankomātā, ne pastā, ne tirdzniecības vietā. Pēc SEB filiāļu slēgšanas vairākos reģionālās attīstības centros, starp kuriem ir arī Gulbene, Krāslava, Balvi, Valka un vēl vairāki lielie novadi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā sāka pienākt vēstules, un tāpēc trešdien komisija izvērtēja šo situāciju kopā ar iesaistīto institūciju piedalīšanos.
Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) sēdes beigās aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju kopā sagatavot kritērijus tā saucamā minimālā pakalpojuma groza nodrošināšanai, nosakot arī maksimālo attālumu līdz skaidras naudas izņemšanas vietai un bankas filiālei. Kreditēšanas pieejamība ir vēl viena no problēmām, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība), kurš pirmais ierunājās par minimālo standartu noteikšanu pakalpojumu pieejamībai. K. Šadurskis piedāvāja sagatavot likumprojektu, uz kura pamata izveidot Finanšu pakalpojumu nodrošināšanas fondu. Komercbankas varētu kļūt par šī fonda dalībniecēm, iemaksājot tajā, piemēram, 100 000 eiro. Latvijas pasts (LP) kā pakalpojumu sniedzējs tad saņemtu finansējumu no šī fonda. Komisija arī gatavos vēstuli premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība).
Deputāts meklē bankomātu
Komisijas sēdē Igors Pimenovs (Saskaņa) atcerējās, ka pērnajā vasarā uzturējies Latgalē un atskārtis, ka kilometriem lielā teritorijā nekur nav iespējams izņemt skaidru naudu. K. Šadurskis atgādināja, ka laukos ir cilvēki, kuriem nav mājās interneta, bet vēl daļa vecākās paaudzes ļaužu nekad arī neiemācīsies izmantot interneta banku. Ir arī tādi bankas pakalpojumi, kurus var veikt tikai filiālēs, tajā skaitā - saņemt jaunu bankas karti. Tas, ka cilvēki tagad mājās veidos lielākus skaidras naudas uzkrājumus, arī no drošības viedokļa nav labi, piebilda K. Šadurskis.
Pirms komisijas sēdes Diena sazinājās ar vairākiem pagastiem. Rankā, kur ir vairāki lieli uzņēmumi - arī Rankas piens -, ir bankomāts, informēja pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons. Līdz ar to uz pašvaldības dzīvi SEB filiāles slēgšana Gulbenē daudz nav atsaukusies. Tā paša novada Druvienas pagastā cilvēki naudu var izņemt Latvijas pasta nodaļā, kur iespējams veikt arī maksājumus. Bibliotēkā ir internets, un bibliotekāre apmācot vecākus ļaudis norēķināties, izmantojot interneta banku, pastāstīja pagasta pārvaldes priekšsēdis Juris Graumanis. Kandavas novada Vānes pagasta priekšsēde Daina Priede arī jau saradusi ar jauno situāciju - iedzīvotājiem ir iespēja ar karti norēķināties veikalā, maksājumus var veikt pastā, bet Kandavā ir arī skaidras naudas iemaksas automāts. Ja ir nepieciešami filiāles pakalpojumi, varot aizbraukt uz Talsiem vai Kuldīgu.
Kad SEB paziņoja par filiāļu slēgšanu, liela uzmanība bija pievērsta Valkas novadam, kas ir viens no attīstības centriem. Tajā ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, bet nav nevienas bankas filiāles. Latvijas pasta Valkas nodaļā ir atvērta papildu kase, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un iestādēm iespēju veikt maksājumus. LP klienti, kas atvēruši norēķinu sistēmas kontu, var veikt skaidras naudas iemaksas un saņemt skaidru naudu, kā arī pārskaitīt to un apmaksāt rēķinus. Budžeta komisijas sēdē LP valdes priekšsēdis Arnis Salnājs apstiprināja, ka ir ticies ar Valkas novada un arī citu pašvaldību vadību. Lai sniegtu nepieciešamos pakalpojumus, Valkas nodaļā ir palielināts darbinieku skaits. Taču Latvijas pasts nevar nodrošināt kreditēšanu, uzsvēra A. Salnājs.
Valkas novada domes priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) teica: «Ir jāsaprot, ka ārvalstu banku mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa, nevis Latvijas attīstība.» Tāpēc valstij ir jādomā par alternatīvām, kas var būt valsts un pašvaldību attīstības banka vai krājaizdevu sabiedrības, kuru veidošana ir paredzēta arī valdības deklarācijā. No banku filiāļu aiziešanas visvairāk cieš mazie uzņēmēji, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki, teica V. A. Krauklis, uzskatot, ka tā ir arī sociāla problēma. To Budžeta komisijas sēdē uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele, kura tāpat daļēju risinājumu redz krājaizdevu sabiedrībās.
Min globālās tendences
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis sēdē patiešām nerunāja par Latvijas attīstību, bet gan par globālo situāciju, kas liecinot par banku filiāļu slēgšanu kā ASV, tā Eiropas Savienības valstīs. Latvijā joprojām esot mazākais iedzīvotāju skaits uz vienu bankas filiāli, skaidroja M. Bičevskis. K. Šadurskis aicināja ņemt vērā Latvijas situāciju - arī iedzīvotāju blīvumu, - un saprast, ka «globālām problēmām bieži nav globāla risinājuma». Tas nav tikai Latvijas un Baltijas jautājums, «ir jāsaprot, ka industrija mainās», teica M. Bičevskis. Viņaprāt, katrā pagastā arī nav jābūt naudas izņemšanas vietai.
Neraugoties uz cilvēku pieplūdumu banku filiālēs saistībā ar eiro ieviešanu 2014. gada sākumā, SEB filiālēs klientu skaits pērn samazinājās par 27%, Latgalē - par 37%. Vienīgā vieta, kur ir nedaudz vairāk klientu, ir tirdzniecības centrs Alfa, sēdē informēja SEB valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere. Cilvēki tagad izmantojot attālinātas norēķināšanās iespējas un uzturēt banku filiāles neesot mērķtiecīgi. Jānis Trupovnieks (ZZS) bija sazinājies ar slēgto filiāļu darbiniekiem, kuri atzinuši, ka tās neesot strādājušas ar zaudējumiem. SEB pārstāve neatklāja skaitļus, kas raksturotu filiāļu uzturēšanas izmaksas.