Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir viens no šo vēlēšanu lielajiem nezināmajiem, kas var sagādāt pārsteigumu, bet tiklab palikt pie 2% barjerus, kur sabiedrības domas aptaujās tā ir tagad. Jāatceras, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās bez jebkādas kampaņas ar pieticīgu finansējumu atsevišķās teritorijās Reģionu apvienība ieguva 10% un pat 20% atbalstītāju. Saeimas vēlēšanās partijai jau ir arī vēlēšanu kampaņa un sarakstos ievērojami vairāki kādā noteiktā teritorijā populāri cilvēki, kuri savā pilsētā vai novadā var piesaistīt atbalstītājus.
LRA sarakstu līderiem Diena nevaicāja, vai viņi dzīvo apgabalā, no kura startē, jo ne tikai līderi, bet gandrīz visi kandidāti ir no tā vēlēšanu apgabala, kur pieteikti. Taču šķita interesanti noskaidrot, vai personas, kas kandidē ar pirmo numuru, pazīst savus komandas biedrus. Arī šo pārbaudījumu uzrunātie izturēja.
LRA, kuras līderis ir bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, apvieno desmit ārpusparlamenta partijas un domubiedru grupas, pie kurām jāmin arī bijušie Reformu partijas biedri, kuri Kurzemē sava līdera Jāņa Vilnīša vadībā mobilizējušies vēlēšanās aģitēt tieši par LRA. J. Vilnītis pats nekandidē, bet LRA sarakstā ir seši tagadējie Saeimas deputāti, kuri ievēlēti no Reformu partijas.
Viens no apvienības vājajiem punktiem varētu būt raibā pārstāvniecība, apvienojot kandidātus gan no kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem, gan no Andra Rubina vadītās Latvijas atdzimšanas partijas un partijas Par prezidentālu republiku. Arī pašvaldību vadītāji, kuri savulaik iekļāvās Vidzemes partijā un Reģionu aliansē, kas dibināja Reģionu apvienību, sanāca kopā nevis uz vienas ideoloģijas pamata, bet tāpēc, lai startētu vietējās vēlēšanās. Tas iespējams tikai no partiju sarakstiem, bet pēc LPP/LC un Tautas partijas likvidācijas daudzi vietējie līderi bija palikuši bez partijas. Otrs vājais punkts ir Rīga, kur nav skaidrs, kā Reģionu apvienība ieinteresēs par sevi atbalstītājus.