Tā notiktu apmēram pēc pusgada. «Kas tā par steidzamību, ja jāgaida pusgads?» radinieki satraucās par vecmāmiņu, kura tikpat kā vairs nepameta gultu. Otrs TOS ārstu piedāvātais risinājums bija veikt operāciju par puscenu - vairāk nekā tūkstoš latiem. Taču ne agrāk kā septembrī, šobrīd neesot kvotu. Vai operēt uzreiz un maksāt vismaz 2200 latu.
Ne Elvīrai, kuras pensija ir 160 latu mēnesī, ne viņas tuviniekiem tādas naudas nebija. Taču Elvīras stāsts beidzās laimīgi - viņas radinieki atrada citu slimnīcu - Rīgas 2. slimnīcu, kur endoprotezēšanas operāciju veica nedaudz lētāk par TOS piedāvāto puscenu un galvenais - jau pēc dažām nedēļām. Radi sarūpēja vecmāmiņai naudu. «Esmu ļoti apmierināta tagad,» saka Elvīra, kurai staigāšana vairs sāpes nesagādā. Deformējošā gūžas locītavas osteoartroze progresējusi pusotra gada laikā. Pēdējos mēnešus pirms operācijas viņa neesot varējusi bez lielām sāpēm pat zeķi uzvilkt, lielāko dienas daļu pavadījusi gultā, dzērusi daudz pretsāpju zāļu.
Rīgā valsts apmaksātu endoprotezēšanas operāciju rindā gaida simtiem steidzamo pacientu. TOS valdes priekšsēdētājs Vitolds Jurkevičs atzīst - viņi cieš sāpes, taču vismaz šai rindai redz galu - cilvēkiem tā esot reāla iespēja tikt, piemēram, pie jaunas gūžas. Nākamais gads finansējuma ziņā būšot smagāks, viņš prognozē: «skaidrs, ka visas rindas izstiepsies. (..) Ja būs šāgada bāzes nauda». Tiesa, problēma ir ne tikai naudā, pacientiem trūkst informācijas, lai noskaidrotu, kur, par kādu naudu un cik ātri var saņemt endoprotezēšanas operāciju. Vai arī - kur ir īsākas rindas, ja nevar izturēt. Cenas un rindas garums slimnīcās atšķiras. Elvīras radinieki informāciju par operācijas cenām un rindu garumu meklēja paši.
Par cenu atšķirībām dažādās slimnīcās Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka - viena veida protēzei jāmaksā vienādi, taču «traumās (TOS - red.) ir lielāks koeficients, jo tur taisa sarežģītākas operācijas. Tagad mēs tos tarifus sākam tuvināt». J. Bundulis saka: plānots izlīdzināt tarifus vienādas sarežģītības operācijām slimnīcu vidū pēc zemākajām cenām. Nākamgad arī plānots jauns endoprotēžu iepirkums, varbūt tas būs izdevīgāks. Jau vēstīts, Valsts kontrole nesen atklāja: TOS 50% jeb par 701 249 latiem slimnīcā izmantotās lielo locītavu endoprotēzes iegādājusies, vienojoties ar piegādātājiem par cenām, bet neveicot publisko iepirkumu. V. Jurkevičs saka: «Tas bija vecu līgumu turpinājums, šobrīd tiek organizēta iepirkuma procedūra.»
Kopā endoprotezēšanai rindas ir četras. Teju nekustīga ir tā sauktā plānveida rinda, kur ir ap 20 000 cilvēku. Tajā pacienti tiek reģistrēti diezgan formāli, gaidot labākus laikus, kad valstij būs nauda operācijām. Par reālu var saukt steidzamo pacientu rindu, tajā ir pacienti, kurus mediķu konsilijs atzinis par steidzamiem, viņiem operācija pienākas par valsts naudu. «Trīs mēneši līdz pusgads,» par gaidīšanas laiku šajā rindā saka Jānis Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs. «Katrai slimnīcai ir savas rindas. Mūsu gaidīšanas laiks ir seši mēneši. 99% sagaida rindu. Tie, kuri nevar, operējas par savu naudu,» saka V. Jurkevičs. Tādu gan esot maz. Otrs risinājums ir maksāt 50% par operāciju, otru pusi samaksā valsts. Taču arī tad visbiežāk jāgaida rindā vairāki mēneši vai pat pusgads. Tiesa, endoprotezēšanas operācijas veic arī Liepājā un Valmierā. Trešais risinājums ir pacientam pašam apmaksāt operāciju.
V. Jurkevičs saka: attīstītajā Eiropā neesot šādu steidzamo pacientu kā Latvijā - cilvēki jau tik smagā stāvoklī ir izņēmuma gadījumi. «Citās valstīs to, ko mēs operējam kā normu, viņi operē kā īpaši sarežģītus izņēmumus. Pie mums tā ir ikdiena, uz jūsu rēķina mēs kā ķirurgi kļūstam trenētāki un labāki,» saka V. Jurkevičs. Igaunijā joprojām slimnīcās veic sociālā apdrošināšanas fonda apmaksātas plānveida endoprotezēšanas operācijas.
Mēnesī TOS saņem no valsts naudas ap 300 000 latu, par to jānodrošina pilnīgi visa neatliekamā palīdzība un pēc tam - cik var endoprotezēšanu. Endoprotezēšanas operācijas joprojām varot veikt tikai tāpēc, ka šāgada beigās valsts piešķīra papildu naudu - 1,2 miljonus latu. «Tagad strādājam tā, kā jāstrādā, rindas strauji iet uz priekšu. Ja nebūtu papildu finansējuma, šobrīd plānveida operācijas būtu nulle. No 1. septembra vai pat no 15. augusta mums slimnīcā nenotiktu neviena plānveida operācija,» saka V. Jurkevičs.