Sāksim ar trim jautājumiem, kuri noteikti tiktu uzdoti arī šodien:
Cik liela būs pensija 1995. gada beigās?
Piesardzīgi atbildēja labklājības ministrs Andris Bērziņš: ja ekonomika turpinās virzīties uz priekšu tāpat, kā tas ir noticis 1994. gadā, tad 1995. gada beigās pensija varētu sasniegt vidēji 45-50 latus mēnesī.
Kāda būs tautsaimniecībā strādājošo vidējā darba alga 1995. gada beigās?
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Andris Siliņš prognozēja 112 latu.
Cik maksās divistabu dzīvoklis Imantā 1995. gada beigās?
Firmas Latio direktors Edgars Šīns pieļāva, ka cena varētu būt pusotras reizes augstāka nekā 1994. gadā, tātad 15 000 dolāru.
Cits jautājums, kurš šķita svarīgs pirms 20 gadiem un ir aktualizējies arī šogad, bija šis:
Vai 1995. gadā Latvijas tauta vēlēs Valsts prezidentu?
Atbildēja Saeimas ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins: «Nevēlēs. Tai ir pietiekami daudz veselā saprāta, lai Latvijas prezidentu vēlētu Saeima, nevis tauta. Jo tauta negrib, lai prezidentu varētu uzpirkt, kā tas notiek daudzās bijušajās PSRS republikās.»
Citi svarīgi jautājumi attiecās uz saziņas un satiksmes sfēru:
Kad Latvijā no ielas telefona automāta varēs piezvanīt uz ārzemēm?
Satiksmes ministrs Andris Gūtmanis pieļāva, ka no Rīgas to varēs izdarīt jau 1995. gadā, bet no pārējām Latvijas pilsētām tuvāko trīs gadu laikā. «Daudzi jau tagad kritizē Latvijā sākto telekomunikāciju modernizāciju, bet varu pateikt, ka sāktais ir labākais, ko savā mūžā esmu izdarījis. Kā ir sacīts: nebaidies, un tapsi brīvs!»
Kas būs nākamās valstis, uz kurām Latvijas pilsoņi varēs doties bez vīzas?
Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta direktors Egons Neimanis prognozēja: «Visdrīzāk tās varētu būt Skandināvijas valstis, arī dažas Austrumeiropas valstis. Taču jābūt ieinteresētībai arī no otrās valsts puses.»
Arī likumības ievērošana Latvijas sabiedrībai 1995. gadā nebija gluži vienaldzīga.
Vai 1995. gadā notiesās Ivanu Haritonovu?
Prognozēja NIP biroja vadītājs Jānis Domburs: «Saprotu, ka uz tiešu jautājumu jādod tieša atbilde, kaut arī es šaubos. Šaubos, vai šī valsts, kuras vārdā tika izvirzīta apsūdzība un kuras vārdā tiek pasludināti tiesas spriedumi, būs spējīga pēc izmeklēšanas un tiesas apzināties to, kas bija un ir Ivans Haritonovs. Ceru, ka Haritonovs tiesā sāks runāt. Atbildot uz uzdoto jautājumu, teikšu - jā, bet nevaru pateikt, par ko.»
Uz nākamo jautājumu asi reaģēja Rīgas pilsētas drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Juris Dobelis.
Vai 1995. gadā Rīgas Centrāltirgū varēs iegādāties laikrakstu Deņ un Royal spirtu?
Dobelis: «Es ar laikrakstu Diena nevēlos runāt, jo es jūs necienu. Jums ir provokatoriski jautājumi, laikraksts ir kļuvis pakalpiņš zināmiem naudas makiem, izbeigusies sava domāšana.»
Šīs 20 gadu vecās prognozes lai kalpo kā nomierinošas zāles tiem, kas mēģina vaimanāt, cik ļoti viss ir sagrauts. Kā redzams, pirms 20 gadiem mēs vairāk uztraucāmies par to, ka nav viegli kaut kur aizbraukt, nevis par to, ja kāds aizbrauc. Bažīties šodien varētu vienīgi par Latvijas tautas veselo saprātu, ja reiz pa 20 gadiem tā nav tikusi vaļā no iedomas, ka tautas vēlēts prezidents vairāk patiks un noderēs viņai pašai, nevis Latvijas nelabvēļiem.