Publisks pasākums?
Atpūtas parks, kuram dots nosaukums Egle, pēc savas būtības ir vasaras kafejnīca, taču īpašnieki cenšas to noformēt kā publisku pasākumu, jo citādi viņu ieceres īstenot nebūtu iespējams. Saskaņā ar 20. aprīlī veiktajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un 15. maijā valdībā pieņemtajiem noteikumiem pašvaldībām pašām turpmāk jānosaka tirdzniecības organizēšanas kārtība publiskās vietās un jāsaskaņo, kur atradīsies dažādas alkoholisko dzērienu tirdzniecības novietnes - vasaras kafejnīcas, teltis, nojumes un citas ārā esošas nestacionāras tirdzniecības vietas. Taču dome tik īsā laikā nav spējusi pieņemt attiecīgus noteikumus, to deputāti varētu izdarīt nākamnedēļ.
«Tikmēr ir iestājies tiesiskais vakuums,» skaidro pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs un uzsver, ka citādi, kā vien nosaucot vasaras kafejnīcas par publiskiem pasākumiem, to atvēršana Rīgā pašreiz nav iespējama. Pēdē jās nedēļās «daudzi komersanti iesniedz pavirši sagatavotus priekšlikumus dažādiem pasākumiem, tikai tādēļ, lai varētu tirgot alkoholu», taču pašvaldība jaunām āra kafejnīcām šķēršļus neliek, lai likumdevēja vainas dēļ nevajadzētu ciest uzņēmējiem.
Ar Egles parka saskaņošanu tukšajā laukumā Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī teritorijas nomniekam Možums Pro gan ātri negāja. Viņi pašvaldībai sākotnēji nebija darījuši zināmu, kāds būs būves iekārtojums un izklājums. «Īpašnieki ļoti vienkārši gribēja to pasākumu izdarīt, bet tad paši saprata un sāka visu kārtot, kā vajadzīgs,» saka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Uz to, ka Mazās Jaunavu ielas turpinājums pāri laukumam atjaunots, izmantojot betona, nevis akmens bruģi, A. Cinis pagaidām piever acis, taču piebilst, ka tas būs jāpārliek, tiklīdz zemes īpašnieki sāks domāt par apbūvi.
Apbūves tik drīz nebūs
Možuma Pro īpašnieks Uģis Putniņš vasaras kafejnīcu šajā vietā redz turpmākos piecus gadus, jo uz tik ilgu laiku noslēdzis nomas līgumu. Publisko pasākumu uzņēmums lūdz saskaņot līdz 25. septembrim, kad vasaras kafejnīcām beidzas sezona. Vai nu tad, vai vēlāk dizaina objekts - metāla egle, kas skaita dienas, - pārcelsies uz Doma laukumu līdzās pilsētas galvenajai Ziemassvētku eglei.
U. Putniņa iniciētajā Gaismasegles tapšanā 2900 latu ieguldījis Rīgas Tūrisma attīstības birojs. Tā valdes locekle Vita Jermoloviča uzskata, ka «stāsts par Rīgu kā eglītes rotāšanas tradīcijas dzimšanas vietu pirms 500 gadiem ir gana jaudīgs, lai to izmantotu pilsētas mārketingā un pārvērstu reālā tūrisma apjoma pieaugumā šoziem». Viņa atklāj, ka turpmākajos mēnešos plānotas vēl citas aktivitātes, arī ārzemēs, saistībā ar Rīgas popularizēšanu Ziemassvētku egles piecsimtgades kontekstā.