Motivāciju doties strādāt no Valkas un Valgu veido tas, ka «Valga ir lielāka pilsēta nekā Valka, līdz ar to iespējas atrast darbu Valgā ir plašākas, turklāt Igaunijā atalgojuma līmenis ir augstāks nekā Latvijā», skaidro V. A. Krauklis un uzsver, ka cilvēki, kas nav pabijuši Valkā un Valgā, pat nevar iedomāties, cik tuvu blakus ir abas pilsētas.
Jāpiebilst, ka Valkā ir aptuveni 5770 iedzīvotāju, bet Valgā - ap 14 tūkstošiem. Savukārt, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējā bruto darba samaksa Latvijā šā gada 1. ceturksnī bija 785 eiro, bet vidējā bruto alga Igaunijā jau pērn pārsniedza 1000 eiro.
Valkas novada domes priekšsēdētājs norāda, ja valcēniešiem būtu labas igauņu valodas zināšanas, tad viņi kaimiņpilsētā varētu kāpt pa karjeras kāpnēm un nepalikt tikai «ražotņu strādnieku amatos».
«XX gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados daudzi valcēnieši labi prata igauņu valodu un daudzi Valgas iedzīvotāji labi runāja latviski. Padomju laikā situācija mainījās, jo par savstarpējās saziņas valodu tika pasludināta krievu valoda, savukārt tagad populāra ir angļu valoda, it īpaši jaunās paaudzes vidū, tāpēc kaimiņu valodas zināšanas pasliktinājušās,» uzskata V. A. Krauklis.
To, ka nepietiekamās igauņu valodas zināšanas Valkas iedzīvotājiem ir šķērslis laba darba atrašanai un profesionālajiem sasniegumiem Valgā, sarunā ar Dienu uzsver arī Valkas novada domes deputāte, bijusī novada domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa (Vidzemes partija).
Gan V. A. Krauklis, gan U. Ozoliņa izklāsta, ka ir ieceres igauņu valodu mācīt Valkas jaunajai paaudzei jau bērnudārza vecumā, bet problēmas rada pedagogu un mācību materiālu trūkums, kā arī ierobežotās finansiālās iespējas. «Trūkst pedagogu, kas var mācīt igauņu valodu latviešu bērniem bez trešās valodas izmantošanas, turklāt bērnu vecumam atbilstoši. To prot tikai daži pedagogi, bet viņi jau ir noslogoti,» teic U. Ozoliņa.
«Nav mācību materiālu, no kuriem Valkas bērniem apgūt igauņu valodu. Ilgu laiku pat respektējamas vārdnīcas nebija, tagad latviešu-igauņu un igauņu-latviešu vārdnīcas ir, bet ar vārdnīcām valodas apguvei ir par maz,» norāda V. A. Krauklis.
Valkas novada domes priekšsēdētājs pauž, ka, viņaprāt, būtu nepieciešams valsts atbalsts kaimiņvalsts valodas apguvei, jo «pašvaldība saviem spēkiem visu nevar paveikt».
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe Dienai skaidro, ka pašvaldības no valsts saņem finansējumu mērķdotācijas veidā pedagogu atalgojumam, tajā skaitā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri māca 5-6 gadus vecus bērnus. «Igauņu vai kādas citas valodas apguve var arī tikt finansēta interešu izglītības ietvaros skolās, sākot jau no 1. klases. Interešu izglītība tiek finansēta no trīs dažādiem avotiem - valsts, pašvaldības un privātā. Par interešu izglītības prioritātēm un finansējuma sadali lemj pašvaldība. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu apgūstamo prasmju un zināšanu saturu nosaka un finansē pašvaldība, kuras pārziņā ir pirmsskolas izglītības iestāde, taču var tikt piesaistīts privātais finansējums. Tieši pašvaldība ir tiesīga lemt, kas ir prioritāte - tajā skaitā tieši kādas svešvalodas mācīšana ir prioritāte - un kam piešķirt finansējumu,» izklāsta E. Olupe un uzsver, ja, piemēram, igauņu valodas apguve «nav noteikta kā prioritāte valsts līmenī, tā netiek finansēta no valsts budžeta».