Sens konflikts
Nedēļas nogalē starp azerbaidžāņu karavīriem un pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikas kaujiniekiem izcēlušās apšaudes, kurās bojā gājušas vismaz 18 militārpersonas. Azerbaidžāna apstiprinājusi, ka tā zaudējusi 13 kareivjus, bet armēņu puse ziņo par pieciem kritušajiem. Tik daudz nogalināto tik īsā laikā šajā konflikta zonā nav bijis kopš kara, kas beidzās ar pamiera noslēgšanu 1994. gadā.
Nelielais, bet kalnainais reģions, no kura pašreizējiem 138 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 99% ir etniskie armēņi, ilgstošajā konfliktā tika ierauts pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, kad ar Armēnijas atbalstu vietējie armēņi vienpusēji pasludināja neatkarību. Pret to iebilda Azerbaidžāna, kas Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju.
Rezultātā izcēlās bruņots konflikts, kura laikā bojā gāja 30 tūkstoši cilvēku, bet 1,2 miljoni bija spiesti pamest savu dzīvesvietu. Pēc konflikta, kas noslēdzās ar pamieru 1994. gadā, armēņu kontrolē palika ne tikai Kalnu Karabaha, bet vēl septiņi blakus esoši Azerbaidžānas rajoni, no kuriem bija spiesti bēgt 700 tūkstoši azerbaidžāņu. Konflikta dēļ Azerbaidžānu pameta 360 tūkstoši tur dzīvojošo armēņu, bet 200 tūkstoši azerbaidžāņu atstāja Armēniju.
Uz Kalnu Karabahas un Azerbaidžānas robežas ir izvietoti tūkstošiem karavīru, tādēļ kopš kara beigām tur regulāri ir notikusi uguns apmaiņa. Piemēram, pērn dažādos incidentos armēņu puse zaudējusi vismaz septiņus karavīrus, bet Azerbaidžāna ziņo par 12. 2012. gadā apšaudēs nogalināti 14 armēņu un 19 azerbaidžāņu militārpersonas, vēsta EurasiaNet.
2014. gadu var uzskatīt par asiņaināko pēdējo divdesmit gadu laikā, jo līdz 1. augustam kaujas incidentos abās pusēs kopā bija nogalināti 43 karavīri.
Var ieraut Krieviju un ASV
Nav skaidrības par to, kas izraisījis pēdējo vardarbības uzliesmojumu reģionā, kur dažviet pretējo pušu ierakumi viens no otra atrodoties tikai dažu simtu metru attālumā. Gan viena, gan otra puse apgalvo, ka ir bijušas spiestas atbildēt uz ienaidnieka provokācijām.
ANO, Eiropas Savienība, Krievija un ASV aicinājušas abas puses atturēties no vardarbības un ievērot 1994. gadā noslēgto pamieru. Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupa, kas 20 gadu ir darbojusies kā vidutājs starp karojošajām pusēm, aicināja Azerbaidžānas un Armēnijas prezidentus tikties, lai runātu par konflikta risināšanu, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Krievija paziņojusi, ka prezidents Vladimirs Putins šīs nedēļas beigās Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos tiksies ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu. Visticamāk, V. Putins ar katru no prezidentiem tiksies atsevišķi.
Analītiķi pagaidām neprognozē jauna kara izcelšanos starp Azerbaidžānu un Armēnijas atbalstītās Kalnu Karabahas separātistu valdību, tomēr brīdina, ka pat neilgs bruņots konflikts prasītu daudz lielākus upurus nekā 1991- 1994. gada karš un saasinātu attiecības starp Krieviju, kas ir Armēnijas sabiedrotā, un Azerbaidžānas partneri ASV.
Armēnijas otrajā lielākajā pilsētā Gjumri atrodas Krievijas karabāze, bet krievu karavīri apsargā valsts robežu ar Turciju un Irānu. Savukārt NATO dalībvalsts Turcijas sabiedrotā Azerbaidžāna, pateicoties līdzekļiem no naftas ieguves, pēdējos desmit gados palielinājusi aizsardzības budžetu 27 reizes un tas tagad ir sasniedzis 3,7 miljardus dolāru (2,76 miljardi eiro) gadā.