Zvanīju uz sludinājumā minēto telefona numuru Bīnes saimniekiem. Atbildēja sieviete, kuru, kā vēlāk noskaidroju, sauc Kristīne Kalvīte - jā, Bīne ir laimīgi atradusies. Tiesa, ne Rīgā, ne Talsos, bet Ķekavas pusē - viesu namā. «Mēs jau ar vīru smējāmies - Bīne bija turp devusies atpūsties,» teica Kristīne. Sunīte pieder viņas Talsos dzīvojošajam tēvam Leonam Smilktenam, taču pazuda no viņas un vīra mājas Rīgā, Pārdaugavas pusē. Vīrs kopā ar sievastēvu un viņa Bīni bija devušies medībās Vidzemes pusē, pēc tam visi nakšņojuši Rīgā.
Tālākais ir īsts Ziemassvētku stāsts ar laimīgām beigām. Bīnei uz Kāliem braucis pakaļ Kristīnes vīrs ar jaunāko dēlu. Taujāju - kā sazvanīt vīru? Kristīne sasmejas: «Varat viņam zvanīt, ja vēlaties, viņu sauc Aigars Kalvītis.» Saruna ar viņas vīru ekspremjeru par Bīni nenotika, jo, kad pēc dažām dienām zvanīju, viņš bija izbraucis ārpus Latvijas. Situācija tāpat noskaidrojās. Izrādās, Bīne mistiski pazuda naktī uz 12. decembri, lai arī mājas vārtiņi bija ciet. Sākās visiem mīļās Bīnes meklēšana. Ģimene visu rajonu «aplīmējusi» ar sludinājumiem, tos 21. un 22. decembrī arī ievietoja vairākās avīzēs.
Visticamāk, viesu namā Kāli Bīne parādījās 19. decembrī. Kālu saimnieks Guntis Ruklišs precīzi datumu neatminas. Bīne nebija pirmais suns, kas Kālos savā nodabā meklējis naktsmājas - te bijis haskijs, angļu buldogs un vēl daži citi. Bīne gultasvietu drīz vien atradusi viesu nama sarga - lielā suņa - guļbūvītē. Pa dienu viņa staigājusi apkārt, nakšņot atgriezusies viesu namā. «Suns foršs, mīlīgs,» saka Guntis. Bīne cienāta ar dažādiem ēdieniem. Tā kā viņai kā medniecei bija identifikācijas žetons, Guntis aptaujāja vietējos medniekus, arī ievietoja sludinājumu par atrasto suni mednieku portālā. Bīnes tuvinieki to nebija redzējuši, bet atsaucās divi citi, kas uzdevās par saimniekiem. Taču žetonu numuru viņi nezināja, un - nu, tad neko! Guntis suni neatdeva. 22. decembrī viņš ieraudzījis sludinājumu par Bīni Latvijas Avīzē. Zvanīja saimniekiem. «Viesu namā, kur viņa ciemojās četras dienas, Bīne jau bija iedzīvojusies. Kad vīrs atbrauca vest Bīni mājās, viesu nama lielais suns aizdomīgi skatījies, bet mazais rējis,» saka Kristīne. Ģimene rēķinājusi - no Pārdaugavas līdz Ķekavai «pa taisno» ir ap 15 kilometriem, kas tur kārtīgam sunim ko neaizskriet. Kristīne Kalvīte teic paldies un priecājas, ka apkārt ir tik daudz atsaucīgu cilvēku.
«Ne mirkli nezaudēju cerības, ka savu sunīti atradīsim,» saka Bīnes saimnieks Leons Smilktens. Būtu viņa pazudusi Talsos, viņa atrastos uzreiz. «Bet Rīgā... mašīnas, lietus, pazaudēja pēdas,» Bīnes saimnieks nosaka. Bīne viņam esot izcila pavadone medībās - dzen mežacūkas, staltbriežus, aļņus.