Piecos gados, kopš Rūdolfs ir Latvijas Radio kora mākslinieks, viņš ar to jau izbraukājis puspasauli: Eiropu, Izraēlu, ASV, Ķīnu. Savukārt kā koru diriģents strādā Rīgā, Ķekavā, Jelgavā. Grūti pat saprast, kā tik dinamiskā, ar nemitīgu pārvietošanos saistītā dzīves modelī iekomponējas garās nakts stundas pie datora, no komponistu rokrakstiem veidojot glītas un komplicētas nošu partitūras. Rīdzinieks labprāt ņemas arī ar fiziskiem darbiem nesen iegādātajā lauku mājā Mālpilī.
Vadītājs uz visām pusēm
«Tas bija liels piedzīvojums. Sāku šo koncertu gatavot jau gada sākumā. Tas izrādījās ļoti grūts darbs, pārbaudījums, jo koncerta mākslinieciskā vadītāja darbs neaprobežojas tikai ar repertuāra izvēli un sakārtošanu programmā. Bet man patīk izaicinājumi,» Rūdolfs stāsta par Ķīpsalas Ziemassvētku koncerta veidošanu. Lūgts paskaidrot, kur viņš personiski saredz šī nodeldētā vārda «izaicinājums» jēgu, Rūdolfs atbild: «Izaicinājums man ir tas, ko nedaru ikdienā. Tāds darbs, kuram es neredzu galu un kura gaitu nevaru prognozēt. Ja, piemēram, jānodzied ārija, tad zinu - iemācīšos un nodziedāšu. Bet tur nebūs pārsteigumu.» Gatavojot koncertu, gan tādu netrūcis. Bijis visu laiku jāsūta e-pasti, jārunā ar Vidzemes kamerorķestri un solistiem, jāpielāgojas, un pēkšņi - tomēr kaut kas nav izdarīts, trūkst kādu nošu. «Ģenerālmēģinājuma dienā jau pusseptiņos biju klāt un kārtoju krēslus uz skatuves. Biju spiests nodarboties ar daudzām traucējošām lietām, toties bija ļoti interesanti, jo man patīk risināt problēmas un komunicēt ar cilvēkiem. Manā ziņā bija koncerta pirmā, klasiskā daļa. Šogad jau veidošu koncerta abas daļas.» Pārliecību, ka viņš sajūt, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, Rūdolfam devusi reiz Ķekavā ar kultūras nama kori, dejotājiem un rokgrupu izveidotā programma Atmodas laika dziesmas. «Es nekad vēl nebiju redzējis tik pilnu zāli nevienā koncertā! Cilvēki pat stāvēja ārā uz kāpnēm. Mums lūdza atkārtot, un mēs to izdarījām pagājušā gada maijā.»
Sapņu darbs - Radio korī
Rūdolfa pamatdarbs un, pēc paša teiktā, arī viņa «lielā iespēja» ir dziedāt Latvijas Radio korī. Viss sācies ar tā diriģenta Sigvarda Kļavas zvanu: nāc parunāties! «Aizgāju un veselu stundu dziedāju. Laimīgie gadi sākās. Esmu ļoti apmierināts, jo man patīk arī ceļot. Tā ir sapņu valstība, tu beidzot sajūties kā mākslinieks. Rīgā mēs noskrienamies pa vairākiem darbiem, bet braucienā ir viens koncerts dienā vai trijās. Tu mierīgi aizej uz mēģinājumu, ir brīva visa diena, vari pastaigāt, pagulēt un līdz koncertam nonāc atpūties.»
Arī Rīgā Rūdolfs vēlas justies kā mākslinieks, tāpēc tagad kritiski pārskata savus darbus un tikko ir atvadījies no Ķekavas jauktā kora Mozaīka, ko vadīja piecus gadus. Toties kopš septembra viņš vada Jelgavas Valsts ģimnāzijas kori Skali, jo līdz šim nebija strādājis ar jauniešu koriem un to repertuāru. Tomēr Rūdolfs sevi neuzskatot par diriģentu. «Man patīk komunicēt, strādāt ar cilvēkiem, bet diriģents - tas ir dzīvesveids. Amatierkora vadītājam ar kolektīvu jāpavada ļoti daudz laika, jābūt arī ballītēs. Bet to ir grūti apvienot ar Radio kori.»
Rūdolfa pieredze rāda: lai varētu apvienot dažādus darbus, ir jābūt pašam galvenajam, vadītājam. «Es to nevarētu, ja būtu ļoti atkarīgs no citiem. Piemēram, janvārī ar Radio kori biju 21 dienu ilgā turnejā, uzstājoties Nīderlandē un Beļģijā, Latvijas Eiropas prezidentūras koncertā Londonā un Sidnejas festivālā, kur koris bija īpašā viesa statusā.» Par laimi, to ar izpratni un pretimnākšanu uztver Rīgas Doma kora skolā, kuru Rūdolfs savulaik absolvējis un kur nu strādā par diriģēšanas un partitūras skolotāju. «Uzskatu, ka dziedātājiem un diriģentiem tā ir labākā izglītības iestāde Latvijā. Tur iemāca plānot laiku, patstāvību, jo jau no mazotnes zēnu korī braucu pa pasauli.» Stundas Bērtiņš vada pēcpusdienās, uzreiz pēc Radio kora mēģinājumiem. Vakaros - pašdarbības kolektīvi, un līdz šim brīvas bijušas tikai ceturtdienas.
Kālab gan mākslinieks vēl piedevām nodarbojas ar piņķerīgo nošu pārrakstīšanu?! «Komponisti bieži vien savus darbus pabeidz pēdējā brīdī, un man patīk būt par pasaules mazo glābēju - no rīta izprintēju notis, un viss notiek!» Rūdolfs no tā iegūstot arī profesionāli - balsis atskaņojot datorā, iepazīst instrumentu transpozīcijas. Nošu datorsalikumu viņš apguvis pašmācībā skolas gados. Sākumā piestrādājis izdevniecībā Musica Baltica, bet, kad sākās krīze un vairs nebija pasūtījumu, turpinājis individuāli. Pasūtītāji ir pat no ASV un Irānas. Rūdolfs gatavo notis arī Radio korim. «Ceļš līdz skaistai partitūrai ir garš, jādomā arī par to, lai izpildītājam būtu ērti pāršķirt lapas - tad, kad mūzikā ir pauze. Turklāt es specializējos mūsdienu mūzikā, kur ir tik sarežģīti simboli... Bet šis darbs mani nomierina, izjūtu sadarbības prieku. Taču es to nevarētu katru dienu astoņas stundas no vietas.»
Ieelpoju. Mācos
Pirmais darbs Rūdolfam bija jau 10. klasē. «Man bija 40 latu alga, braukāju uz Limbažiem divreiz nedēļā, paliku pa nakti, jo pēc kora Doma mēģinājuma vairs nebija transporta uz Rīgu.» Bet mērķi viņam bija skaidri: «11. klasē izdomāju, ka vēlos dziedāt Radio korī, diriģēt savu kori un mācīt Doma kora skolā partitūru un diriģēšanu. Studējot Mūzikas akadēmijā, to visu jau biju sasniedzis.»
Ļoti īpašā vērtē Rūdolfam ir pieredze darbā ar Nāc līdzās! kori kopā ar Airu Birziņu. «Šajā korī dzied bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Liekas, ka nevis es viņiem palīdzu, bet viņi man palīdz saprast dzīves vērtības un novērtēt to, ko mēs, veselie, bieži vien nespējam. Man ļoti patīk ar viņiem strādāt, esmu bijis jau divās radošajās vasaras nometnēs. Bērni ir visādi: ratiņkrēslos, neredzīgi, ar garīgajām problēmām, arī vājdzirdīgs puisis. Diriģējot nevis ierādu, bet ieelpoju. Ir ļoti daudz jāizstāsta. Tagad jau izdodam CD ar visas Eiropas zemju dziesmām, 15. februārī būs prezentācijas koncerts mūzikas namā Daile.»