Kamēr nav zināmi kandidāti, cilvēki izsakās par līdzšinējiem prezidentiem - vispirms jau par Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kuram vēl vismaz vairākus mēnešus līdz 8. jūlijam ir jāstrādā, bet šāds publisko diskusiju fons ar kritiskām replikām var apgrūtināt ne tikai šo darbu, bet arī atkārtotu kandidēšanu uz amatu. Lēmumu A. Bērziņš plāno paziņot aprīlī.
Vienlaikus Saeimas opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība oficiāli paziņojusi, ka Valsts prezidenta vēlēšanās pieteiks savu līderi Mārtiņu Bondaru, kurš ir sācis kampaņu, apmeklējot reģionus un uz šiem pasākumiem aicinot apmaksātās reklāmās medijos. Viņam ir profesionāla sabiedrisko attiecību speciālistu komanda, un gaidāmās prezidenta vēlēšanas devušas opozīcijas politiķim tribīni, kādu citā situācijā iegūt būtu grūti.
LRA līderi nevar atbildēt, kā plāno nodrošināt vairākuma atbalstu savam kandidātam, un, visticamāk, tās nolūki ir citi - iepriekšminētā publicitātes kampaņa, kā arī latiņas uzlikšana iespējamiem pārējiem pretendentiem un arī A. Bērziņam, dodot iespēju sabiedrībai salīdzināt. To LRA vadība apstiprināja.
ZZS sola uzticību
Koalīciju, no vienas puses, aktivizēja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kas jau sākusi diskusijas ar sabiedrību par prezidentam nepieciešamajām īpašībām. No otras puses - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicināja partnerus vienoties par kopīgu kandidātu. Tieši ZZS tika uzskatīta par koalīcijas vājo punktu, atceroties, kā pirms četriem gadiem tā vienojās ar opozīciju par A. Bērziņa ievēlēšanu. Kopā ar Saskaņu un partiju No sirds Latvijai! tā arī nepieļāva, ka komisijās sāktu skatīt grozījumus Satversmē, lai prezidentu varētu vēlēt atklāti. Sabiedrības līdzdalības portālā Mana balss.lv ir sākusies parakstu vākšana par šiem grozījumiem pamatlikumā. Uz žurnālistu jautājumu, vai ZZS arī šoreiz nevienosies ar Saskaņu, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pārliecinoši atbildēja: «Ja mēs šeit atrodamies, tad mūsu mērķis ir vienoties par koalīcijas kopīgu kandidātu.»
Vienotība uz ZZS aicinājumu reaģēja zibenīgi un kā premjera partija uzņēmās iniciatīvu. Kopā ar ZZS un NA tā nolēma trīspusējās tikšanās rīkot katru ceturtdienu, paralēli aicinot sabiedrības grupas diskutēt par to, kādam ir jābūt Valsts prezidentam. Vienotība uzrunās sociālos partnerus, NA - zinātniekus, ZZS - lauksaimniekus. Politiķi šajās debatēs būšot tikai novērotāji. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa līdzīgus forumus rosināja jau pirms četriem gadiem, bet toreiz tam nebija atbalsta. Tāpat kā 2011. gadā, arī tagad iecerēts konsultēties ar bijušajiem prezidentiem. Par kandidātiem partijas nerunā un neatklāj arī attieksmi pret A. Bērziņu. A. Brigmanis tikai sacīja: «Jebkurš kandidāts izsver visus riskus, arī savas izredzes, jo nevienam nav mērķa zaudēt.»
Prezidentā redz arī labo
Pēc NA organizētās kultūras darbinieku diskusijas un nesenā Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā, uz kuru bija uzaicināti radošās inteliģences pārstāvji, redzams, ka ik pa laikam tiek pelts Valsts prezidents A. Bērziņš, kura uzstāšanās izpelnījušās īpašu uzmanību. Nereti ir tā - jo vairāk cilvēku kritizē, jo vairāk viņam arī gadās misēkļi. Radio diskusijā dzejniece Māra Zālīte un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere pat izteica cerību, ka A. Bērziņam «jācer, pietiks prāta nekandidēt». Mūziķim Jānim Holšteinam ir iespaids, ka pie mums ir gandrīz vai tā, ka cilvēks piekrīt un tad saka: «Labi, es būšu prezidents, bet kas tur ir jādara.» Tāpēc vajadzētu rīkot kandidātu debates, lai pretendentam rastos izpratne par amatu.
Latvijas Institūta direktorei Karinai Pētersonei ir sadarbības pieredze ar A. Bērziņu. Viņa atzīst, ka medijos ne vienmēr tiek atspoguļots viss. K. Pētersone ir piedalījusies forumos, kur «A. Bērziņš cieņpilni pārstāvēja valsti un ar cieņu viņu arī uzņēma». Viņa arī pieredzējusi, ar kādu lepnumu A. Bērziņš angļu valodā ir stāstījis par savu valsti. Valdības partiju diskusijas pirms prezidenta vēlēšanām K. Pētersone vērtē kā vajadzīgas, taču, kamēr nav zināmi kandidāti, tās ir vairāk abstraktas un grūti paredzēt, kāds būs to rezultāts. Publiskās debates vairākus mēnešus notika arī 2007. gadā, kad K. Pētersoni prezidenta amatam izvirzīja LPP/LC, savukārt Māri Riekstiņu - Tautas partija. «Ne mirkli to nenožēloju un neatceros nevienu nepatīkamu epizodi no šīs kampaņas. Es apzinājos, ka manai partijai ir tik balsu, cik ir, bet prezidenta kandidātu izvirzīšanas fināla fāze ne tikai man, bet arī sabiedrībai bija pārsteigums,» atceras K. Pētersone. Togad koalīcija prezidenta amatam izvirzīja Valdi Zatleru. Tagad Latvijas Institūta direktore vērojot M. Bondara kampaņu un saredzot zināmas līdzības ar laiku, kad pati kandidēja, lai gan partijai nebija tādas ietekmes, lai nodrošinātu ievēlēšanu. «Taču kā politiķis Mārtiņš Bondars var tikai iegūt,» uzskata K. Pētersone.