Jaunizceptā tandēma publisko diskusiju turnejas pirmā vieta - Vecgulbenes muižas zāle ar 400 vietām - bija pilna. Pārsvarā bija pulcējušies TP un LPP/LC biedri vai atbalstītāji, bet varēja atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus.
Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja stāstīja, ka atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik, premjers būdams, pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakule cer no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt solījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot - varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannaju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās».
Vietējais Gulbenes uzņēmējs Normunds Mazūrs (TP), kura firma nodarbojas ar degvielas karšu apkalpošanu, aktīvajā politikā nākt negrasoties, jo viņam «jātaisa valstij nodokļi». Viņš gribot redzēt, vai TP un LPP/LC kopīgs starts vēlēšanās var ko labu dot valstij. N. Mazūrs uzskata, ka A. Šķēle nokavējis ar atgriešanos politikā un tuvākie mēneši parādīs, vai TP līderis spēs pierādīt, ka viņa laiks politikā nav pagājis. «Jādomā globāli, nevis kurš ko var zaudēt vai iegūt,» par A. Šķēles un A. Šlesera sadarbību saka Gulbenes uzņēmējs.
Gulbenes pensionārs Indulis Krievs A. Šķēlem atgādināja, ka bijis klāt pirms 12 gadiem, kad viņš dibinājis TP, un neredzot atšķirību starp to, ko politiķis teicis toreiz un ko sola tagad. «Tās pašas runas dzirdēju toreiz un tagad, bet kas pa šiem 12 gadiem ir izmantots, izņemot iespēju pakampt tos miljonus, par kuriem raksta Lato Lapsa? Šķēle un viņa pakalpiņš Kalvīša kungs ir novedis šo valsti un tagad šie kungi to grib atkal pacelt,» norādīja pensionārs. TP līderis atbildēja, ka vairākus gadus nav bijis politikā un TP premjers Aigars Kalvītis nav ieklausījies visos viņa padomos. Savukārt L. Lapsas grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu rakstītais esot tikai «dažādi piedēvējumi». Šķēlesprāt, L. Lapsas apgalvojumi, tāpat kā pensionāra I. Krieva teiktais esot vien viedokļi, par kuru tiesībām tikt brīvi paustiem A. Šķēle vienmēr sola cīnīties.
TP līderis kritizēja līdz šim izskanējušās idejas par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanu. Viņaprāt, «progresivitāte jāievieš no otra gala», nosakot, ka IIN vispār nebūtu jāmaksā no algas daļas, kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo algu. «Es vienmēr esmu aizstāvējis un aizstāvēšu cilvēkus, kas prot nopelnīt, pat tad, ja kāds teiks, ka es aizstāvu bagātos,» teica A. Šķēle. LPP/LC līderis savukārt uzsvēra darbadevēju lomu. A. Šlesers uzskata, ka politisko spēku konsolidācija nevainagosies panākumiem, ja tai nepievienosies uzņēmēji, «kas maksā algas saviem strādniekiem, nodokļus valstij un uztur šo valsti». Tie, kuri brīdinot, ka uzņēmēju ienākšana politikā nav pieļaujama, jo viņus vada intereses, patiesībā vēloties, lai politikā ienāk diletanti un bezdarbnieki.
Abi politiķi solīja aizmirst vecās domstarpības, kas reiz bija starp TP un LPP/LC tagad iekļāvušos Latvijas ceļu. Esot nepieciešams nācijas saliedēšanās process, kurā cilvēki sāktu atkal cits citam uzticēties un būtu gatavi dot valstij vairāk, nekā valsts no viņiem prasa, teica A. Šķēle. Šobrīd, kad valsts ir krīzē, esot svarīgi nolikt personisko malā. «Ir jānoliek pie malas viens otrs vietējās nozīmes kreņķis un nesaprašanās,» mudināja A. Šķēle. Ja TP un LPP/LC to spēšot, tās iegūšot jauna vēriena reģionālo ietekmi un pārstāvniecību.
Tāpat tika paziņots, ka pēc 10. Saeimas vēlēšanām TP un LPP/LC sola uzsākt jaunas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un panākt esošās vienošanās pārskatīšanu vai, ja neizdotos, atteikties no tās, pārfinansējoties pašiem vai aizņemoties no iedzīvotājiem. «Var griezties pie sabiedrības un procentus maksāt viņai, nevis SVF,» norādīja A. Šlesers.