Visas juridiskās lietas uzņēmusies Gunta, jo iepriekšējā trīsdesmit gadu darba pieredze bijusi saistīta ar grāmatvedību, nodokļiem, aprēķiniem, auditēšanu, likumu tulkošanu un piemērošanu, proti, Gunta strādāja Valsts ieņēmumu dienestā par inspektori, pārbaudīja uzņēmumus un iestādes. 23 gadi pavadīti nodokļu inspektores amatā, pēdējie septiņi - kā nodokļu konsultantei. «Mana lielākā priekšrocība ir tā, ka es orientējos likumdošanā, kas saistīta ar uzņēmējdarbību, tāpēc man radās kārdinājums nostāties otrā pusē - pašai kļūt par uzņēmēju,» tā Gunta.
Pārdomu laiks
Pērn Guntai pasliktinājās veselība, un viņa saprata, ka saspringtais darbs VID prasa vairāk, nekā viņa spēj, tāpēc izvēlējās krasi mainīt savu darbību un kļūt saimniece pār savu laiku. Nesen veiksmīgi aizstāvētais maģistra darbs Daugavpils Universitātē ar specializāciju sabiedrības un iestāžu vadībā vairoja drosmi. «Pārmaiņas notika ne tikai profesionālajā darbībā, bet arī manā iekšējā pasaulē. Esmu sākusi interesēties par psiholoģiju, kā arī par astroloģiju, numeroloģiju, ājurvēdu un tamlīdzīgām lietām,» atklāj Gunta. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek likumsakarīgi, ir savstarpēji saistīts un nejaušību nav. Posms pēc aiziešanas no VID Guntai ir pārdomu un pārkārtošanās laiks.
Gunta kā darba meklētāja labprāt izmantoja Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumus - apmeklēja angļu valodas kursus un pieteicās pasākumam, kas sniedza atbalstu komercdarbības sākšanai, saņemot 20 konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un izstrādāšanā. No Limbažu puses uz komercdarbības dotāciju - četriem tūkstošiem latu privātās uzņēmējdarbības sākšanai - pieteicās desmit pretendentu, no visas Latvijas - 250. Viņa ir viena no 80 finansējuma ieguvējiem un apņēmusies divus gadus nodarboties ar projektā pieteikto uzņēmējdarbības veidu - mobilo ēdināšanu.
Minētā granta summa 4000 latu izlietota mikroautobusa - mobilās virtuves - iegādei. Gunta nodibināja uzņēmumu - sabiedrību ar ierobežotu atbildību Jumīts 3, kurā ir vienīgā valdes locekle, grāmatvede, kasiere un pārdevēja vienā personā. Vienlaikus tikusi kādas mācību firmas izsludinātas vakances darba pārrunu otrajā kārtā, taču jutusi iekšēju pretestību un nevēlēšanos. «Jutu, ka nerunāju ar pārliecību. Sākot šo projektu, iekšēju konfliktu nav,» atzīst Gunta.
Palīdz vīrs
Dzīvesbiedrs Ivars strādā parketa ražošanas uzņēmumā par sagādnieku un uzskata sevi par praktiķi. Gunta slavē viņa pavāra prasmi, kas jaunajā biznesā lieti noder. Ivars pats saviem spēkiem aprīkojis iegādāto busiņu ar visu mobilajai virtuvei nepieciešamo. Protams, šo pamatlīdzekli jaunie uzņēmēji nevarēja atļauties iegādāties jaunu - pārāk dārgi. Meklējot lietotu, vairāk nekā mēnesi pavadījuši pie datora, līdz atradās šis, kuru paši atveduši no Marijampoles Lietuvā.
«Tas bija vesels piedzīvojums. Es kā precīzs cilvēks, kam likumi un kārtība ir visa pamatā, biju pārsteigta, saskaroties ar vārda neturēšanu un kaulēšanos, tomēr savu furgonu dabūjām,» atceras Gunta. Pēc tam bija apmācības Pārtikas un veterinārajā dienestā, apgūstot virkni prasību attiecībā uz pārtikas higiēnu. «Tas nebūt nav viegli - jauniem uzņēmējiem iziet cauri visām likumu prasībām,» saka Ivars. «Paškontroles sistēma pārtikas uzņēmumā - dokumentu kaudzīte uz 50 lapām. Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbība bremzējas tāpēc, ka ir liela birokrātija, pārāk daudz normatīvo aktu,» papildina Gunta.
Abi ieplānojuši masu pasākumos cilvēkiem piedāvāt senlatviešu nacionālo virtuvi: miežu putru ar speķi, putraimu desu ar brūkleņu ievārījumu, sklandraušus, zirņu pikas. Neizpaliks arī šašliks, ceptas ribiņas ar kāpostiem, gaļas pīrādziņi, kūkas un bulciņas, kafija un tēja. Īpašos gadījumos plānots piemēroties konkrētā novada virtuvei, kur notiks masu pasākums. Pagaidām uzņēmēji cer, ka varēs iztikt bez alkohola tirgošanas, alus vietā - Cēsu alū ražotais dabīgi raudzētais kvass. Pavāra un šofera lomā - Ivars.
Tagad abi ir pārdomās, kur būs pirmā izbraukuma vieta ar autofurgonu. Ideju netrūkst - amatieru sporta spēles, gadatirgi, pilsētu svētki, mednieku festivāli, zvejnieksvētki, mūzikas koncerti, Jāņi un tamlīdzīgi. «Tagad mums stingri jāpiestrādā pie reklāmas, jo konkurence šajā jomā ir asa,» vērtē Ivars. Apgrozījums plānots zem 10 tūkstošu latu robežas, lai nebūtu pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Pārtikas izejvielas tiks iegādātas no vietējiem zemniekiem.