Rīgā optimālajam skolēnu skaitam vidusskolā jābūt ap 800 skolēniem - izteicies izglītības un zinātnes ministrs. Šis apgalvojums nozīmē, ka, ministraprāt, Rīgā ir jāslēdz 48 skolas, - traci sociālajos tīklos sacēlis Rīgas mērs.
Šadurskis pret Ušakovu.
Ušakovs pret Šadurski.
Viena partijai zems reitings, otram pēc nepilna gada vēlēšanas. Tad nu abi sacenšas, kurš veiksmīgāk izcelsies, otru par muļķi un neveiksminieku padarot. Ministrs lielās, ka izglītības jomā krietni daudz ko jau sakārtojis, nu tik pašvaldībām jānodrošina, lai viss darbojas, kā noteikts un viņa ieteikts. Galvaspilsētas pašvaldības vadītājs sit pretī, ka «sakārtotais» un arī politiskā pretinieka paustais esot pilnīgi aplams, visu pašreizējo sistēmu apdraudošs. Tāpēc iešot pat uz Satversmes tiesu pārliecību par savu taisnību aizstāvēt.
Skolotāji, skolēni, vecāki nu ir kā šīs politspēlītes ķīlnieki - spiesti noskatīties no viņu pozīcijām visai ciniskā izrādē, kurā viņi gan tiek piesaukti kā aizstāvamie, bet drīzāk jūtas kā reitingu cīņā faktiski prasti izmantotie. Jo līdz ar šīm politiķu vārdu kaujām ir vēl lielāka neskaidrība par nākotni, nestabilitāte, arī neuzticēšanās izglītības sistēmai, kurā faktiski būtu saskanīgi jādarbojas abām pusēm - valsti pārstāvošajai ministrijai un pašvaldībai. Proti, normālā situācijā visas neskaidrības abi nu publiski konfliktējošie politiķi varētu atrisināt sarunu ceļā, vispirms definējot, ka abus patiesi interesē gan izglītības kvalitāte, gan pieejamība, nevis izrādīšanās vēlētāju priekšā un nevis mēģinājumi ietaupīt uz izglītības jomā strādājošo un izglītojamo rēķina.
Ar ko pašreizējā abu amatpersonu konfrontācija var beigties? Ne ar ko. Precīzāk - ne ar ko labu. Putas būs sakultas tādas, ka būtiskākās problēmas izglītības jomā vairs nebūs aktuālas. Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo uzskatāmāk būs manāms, ka katrs no strīdniekiem «tur savu kanti» līdz pēdējam, nebūšu pārsteigts, ja retorikā pavīdēs arī vēlētāju etniskās atšķirības faktors, tikmēr haoss izglītības sistēmā vismaz Rīgā turpināsies. Skolotāji ar bažām nāks uz darbu, vecāki ar bažām vedīs savas atvases uz skolu, vien minot, vai un kad attiecīgā mācību iestāde kāda formāla kritērija dēļ var tikt slēgta vai tāpat formāli pievienota kādai citai.
Jā, skaidrs, ka mazajām skolām nav nākotnes arī Rīgā, taču tas jāvērtē ļoti individuāli. Nevar priekšplānā būt kritērijs, ka 802 skolēni ir pietiekami daudz, lai mācību iestāde pastāvētu, bet 798 - jau par maz. Un, ja 800 ir tikai orientējošs rādītājs, tā paudēja oponentam tas tā arī būtu jāuztver, nevis jāfokusējas uz sabiedrības iebiedēšanu, tā mobilizējot kādu vēlētāju daļu savā pusē.