Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā mainījušies biznesa studentu karjeras nodomi pēckrīzes laikā, kas viņus motivē izvēlēties darbu banku jomā un kā viņi šo nozari vispār uztver. Izrādās - daudzas lietas, ko jaunie profesionāļi vēlas redzēt darba devējā un kas viņiem ir svarīgas saistībā ar saviem karjeras mērķiem, viņi bankās nemaz nesaskata. Līdz ar to banku spēja piesaistīt spožākos jaunos talantus kļuvusi vājāka.
Necer iegūt to, ko vēlas
Salīdzinot ar identisku aptauju 2008. gadā, banku nozare jauniešiem patlaban kļuvusi mazāk populāra izvēle. Viņu interese spēcīgi kāpusi par darbu IT jomā, savukārt vislielāko popularitātes kritumu piedzīvojušas karjeras iespējas ražošanas sektorā - pretēji tam, uz ko pasaule cer, lai ātrāk atkoptos no krīzes sekām.
Tiem studentiem, kas apsver karjeru bankās, darbs tajās saistās pamatā ar profesionālām priekšrocībām nākotnē un vērtīgām atsauksmēm tālākās karjeras veidošanai. Tikai pēc tam nāk ar tagadni saistīti faktori - izaicinošs darbs un konkurētspējīgs atalgojums. Interesanti, ka studentiem darbā bankā vairāk rūp profesionālā apmācība un iespējas attīstīties nekā algas lielums, lai gan arī tas joprojām ir spēcīgs arguments.
Ja laba apmācība studentiem arī asociējas ar banku vidi, pretēji ir ar vairākām citām lietām, kas jauniešiem darba devējā ir svarīgas, taču kuras viņi nesaredz bankās. Piemēram, studenti vēlas darbavietu, kas atbalsta viņu attīstību, ir radoša un dinamiska, bet negaida, ka tāda būs banka. Tāpat viņi no darba devēja vēlas individuālu pieeju no vadītāju puses, draudzīgu darba vidi, inovācijas un elastīgus darba apstākļus, taču nedomā, ka to visu var sniegt banka. Īpaša attieksme ir pret investīciju bankām - tās studentu uztverē piedāvā vairāk naudas, starptautiskas darbošanās un prestiža, taču mazāk vienlīdzības un draudzīguma pret darbiniekiem.
Banka kā atspēriens
Pētījums atklāj, ka pat tie studenti, kas plāno strādāt bankā, necer, ka bankā varēs sasniegt savus karjeras mērķus. Svarīgākais no tiem jauniešiem ir darba un privātās dzīves līdzsvars, tam seko drošības sajūta. Pētījuma autori spriež, ka tā varētu būt atbildes reakcija uz darbavietu skaita samazināšanu banku nozarē krīzes laikā. Vai arī - karjeras plāns, kurā banka ir vien sākuma atspēriens, lai pēc tā pievērstos savu patieso karjeras mērķu piepildīšanai citās darbavietās.
85% studentu, kurus interesē banku joma, atzīst, ka pie sava pirmā darba devēja plāno palikt ne ilgāk kā piecus gadus. Tā gan ir jau ierasta tendence visās nozarēs, ne tikai banku jomā. Tomēr, lai sekmīgāk piesaistītu jaunus darbiniekus, bankām lielāks uzsvars turpmāk būtu jāliek uz tām lietām, kas darba devējos šķiet būtiskākas biznesa un finanšu studentiem. Darba sludinājumos tradicionāli uzsvērtais bankas prestižs, reputācija un finansiālie panākumi, līdzīgi kā sociālais atbildīgums, ētika un vides saudzēšana, uz jauniešiem nemaz tik lielu iespaidu neatstāj.
Studentu gaidas attiecībā uz darbu bankā gan atšķiras atkarībā no valsts. Darbs banku nozarē vispopulārākais ir starp biznesa studentiem Dienvidāfrikā, bet vismazāk populārs - Vācijā. Pasaules augošo tirgu studenti tiecas darbu bankās saistīt ar stabilitāti, savukārt viņu vienaudži attīstītajās valstīs - ar naudu un prestižu.
Pie mums joprojām iekāro
Latvija šajā Deloitte un Universum aptaujā nav iekļauta, taču par Latvijas jauniešu attieksmi zināmus secinājumus var izdarīt pēc cita veida pētījumiem, piemēram, pēc iekārotāko darba devēju topiem, komentē Igors Rodins, Deloitte Latvia vadošais partneris. Bankas šajos topos ik gadu ieņem ļoti augstas pozīcijas, tiesa, ir grūti pateikt, vai tāpēc, ka tiek uzskatītas par drošām un stabilām darbavietām, vai arī tāpēc, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, tiek uztvertas kā labs sākuma atspēriens tālākās karjeras veidošanai. I. Rodins stāsta, ka vismaz attiecībā uz «lielā četrinieka» starptautiskajām auditorkompānijām Latvijā vērojama pretēja tendence Eiropā notiekošajam - pie mums jaunieši auditorkompānijas tik ļoti neuztver kā starta platformu, no kuras pārliecinoši ielēkt darba tirgū. I. Rodinam ir vēl viens novērojums, kas gan nesaistās ar banku un finanšu jomu vien: lai gan apzināmies, kādu nozaru virzienā valstij jāiet, lai attīstības un inovāciju ziņā panāktu Eiropu, joprojām zinātnē un inovācijās ieguldām pamaz un arī karjeru biežāk izvēlamies veidot pie tradicionāliem darba devējiem, kas no tehnoloģijām un inovācijām stāv attālāk.