Piektdienas rītā Rīgas centra nama korē iekārtotais divstāvu dzīvoklis ir silts un mājīgs, pats saimnieks šķiet omulīgs, pozitīvi «uzvilkts». Mūzika neskan, taču pie sienas disku kolekcija, bibliotēkas istabā - iespaidīgs grāmatplaukts. K. Streips joko, ka mediju uzmanība ir patīkama, vien iemesls nav tik labs. Visa diena žurnālistam paies mikrofona otrā pusē - sarunātas neskaitāmas intervijas. Viņš piedāvā tēju bez kofeīna un uz notiekošo raugās ar neslēptu ironiju. Nīgrs nav - šāds apzīmējums pienākas milzīgajam runcim Otto, kurš visu sarunas laiku saspringti vēro ciemiņus. 26. septembra vakars būs pirmais sešpadsmitarpus gadu laikā, kuru K. Streips pavadīs mājās. Vai skatīsies LTV? «Cik man zināms, pirmdien mana raidījuma vietā tiks raidīti kadri no olimpiskajām spēlēm, kas notika pirms deviņiem gadiem. Tā noteikti ir būtiska sastāvdaļa jēdzienā «valsts pasūtījums», un skatītājiem noteikti būs ļoti interesanti,» ironizē K. Streips.
Latvijā K. Streips ieradās 1989. gadā, kad viņu uzaicināja mācīt angļu valodu LU studentiem. «Tā nebija sirdsbalss, tā nebija māte Latvija, kas sauc, man kā žurnālistam bija ļoti interesanti,» atzīst K. Streips. Tobrīd viņš bija ieguvis bakalaura grādu televīzijas žurnālistikā Ziemeļilinoisas Universitātē un plānoja kļūt par akadēmiķi. 1991. gada augustā viņš atbrauca uz Rīgu atvērt Pasaules Brīvo latviešu apvienības biroju - un plānoto sešu nedēļu vietā šeit dzīvo jau divdesmito gadu. Strādāja par konsultantu LTV, izveidoja savu autorraidījumu, kas agrāk bijis NTV5 un RBS ēterā, no 1995. gada - LTV1 ar nosaukumu Skats no malas. Paralēli K. Streips lasa lekcijas LU un māca studentus rakstīt ziņas. «Visu, ko protu, esmu iemācījusies no Streipa,» saka LU lektore Olga Proskurova, atzinīgi viņu universitātē vērtē arī citi kolēģi.
K. Streipa skats no malas uz sabiedriskajiem medijiem ir kritisks: «Latvijas Radio 1 ir saglabājis mērķi un misiju būt informācijas nesējam, taču LTV1 gadījumā ir grūti saprast, ko programmas veidotāji grib.» Līdzīgi spriež žurnālists Jānis Domburs, ar kuru nav panākta vienošanās par raidījuma Kas notiek Latvijā? turpināšanu: «Notiek noplicināšana - vai tas notiek apzināti vai ir vienkārši stulbums, tas vēl ir jautājums.» K. Streips uzskata, ka LTV mēģina atbrīvoties no politiķus kritizējošajiem raidījumiem un viņa raidījuma likvidēšana bijusi likumsakarīga šī procesa sastāvdaļa. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Ābrama Kleckina personā uz viņu «zobs esot bijis gana sen», LTV ģenerāldirektors Edgars Kots kopš pērnās vasaras centies panākt viņa aiziešanu. E. Kots to noliedz: «Ja būtu vēlēšanās viņu atlaist, to varēja izdarīt vienkāršāk un jau sen», un piebilst, ka «dažos cilvēkos ir par maz paškritikas». E. Kots saka - analītiskie raidījumi turpinās pastāvēt. K. Streipa gadījumā bijusi principiāla reakcija, jo visatļautība ēterā nav pieļaujama.
K. Streips atzīst, ka rupjība tiešajā ēterā bijusi viņa vaina, taču sods par šādu pārkāpumu esot nesamērīgs. «Piekrītu, ka tam vārdam nevajadzēja skanēt, tas bija mirkļa uzplūdums - kontekstā, kurā teicu, atkārtotu arī nākampirmdien, tikai bez viena konkrēta vārda,» apgalvo K. Streips.
Kas būs tālāk? K. Streips turpinās darbu kā tulkotājs, lasīs lekcijas LU, vadīs raidījumu LR1, kā arī lūkosies pēc jaunām iespējām. «Ja TV3 vēlētos Skata no malas variantu, būtu priecīgs par to aprunāties. Juris Kaža piedāvā veidot raidījumu internetā, par to gan vēl jādomā. Man nav sirdi plosošas nepieciešamības reizi nedēļā atrasties televīzijā.»