«Ja tagad kāds grib pateikt, ka lielākā daļa sabiedrības ir nodzērusies, jo Šlesers ir bijis pie varas un nav aizliedzis ar kādu īpašu likumu dzert, - atvainojiet mani,» Šlesers intervijā žurnālā Klubs metaforiski vērtē savu uzstādījumu par «gāzi grīdā» un precizē, ka sabiedrības vairākums esot nodzēries «tiešā un pārnestā nozīmē».
Šlesers apgalvo, ka viņa leģendārais teiciens esot «izrauts no konteksta» un ka patiesībā viņš savulaik esot teicis, ka «šis ir iespēju laiks un tas ir jāizmanto maksimāli pareizi». Tāpēc jāatgādina, ko tieši viņš pirms pieciem gadiem atbildēja Dienai, kas jau tolaik brīdināja par ekonomikas pārkaršanu un mudināja valdību veidot bezdeficīta budžetu un sākt ekonomikas dzesēšanas pasākumus.
«Mēs nebaidāmies uzņemties risku, sakot, ka Latvijas situācijā nevajag brīdināt par kaut kādu ekonomikas pārkaršanu, mums «jāgāzē» līdz grīdai,» sludināja Ministru prezidenta biedrs un satiksmes ministrs. «Esam izvirzījuši mērķi tuvākajos gados tuvoties vidējam attīstīto valstu dzīves līmenim,» viņš deklarēja. «Tas būs paveicams tikai tad, ja attīstīsimies strauji, nevis lēnām, ejot soli pa solim.»
Virsrakstu šai savai vēstulei Šlesers, kas vieglu roku riskēja ar valsts nākotni un zaudēja, gan bija ielicis labu: Vērtēsim pēc padarītā, nevis solījumiem (Diena, 09.08.2004). Taču tagad gribētu citādus vērtēšanas kritērijus - lai vairs nesalīdzinām straujo iebraukšanu krīzē ar solīto tuvošanos attīstīto valstu dzīves līmenim.
«Visus neapmierinātos Latvijas iedzīvotājus vajadzētu aizvest uz Indiju,» Šlesers meditē. Lai šie neapmierinātie redz, kā tur «cilvēki kopā ar govīm, cūkām un suņiem dzīvo tādās būdās uz ielas», ka «viņiem vispār tur nav nekādas nākotnes» un «visi uzskata, ka tā ir viņu karma un liktenis».
Lai nu slavējam Šleseru, ka, par spīti nespējai saprast viņa viedo gāzēšanu grīdā, ne visi vēl dzīvojam būdās uz ielas, un lai līksmojam - Hare Šleser! -, ka viņš, nevis cūkas un suņi, ir mūsu liktenis un karma.