Šī bija tā retā reize, kad atklāšanas pasākums notika ārpus olimpiskā parka. Slavenais Maracana stadions radīja īpašu auru, taču sagādāja neērtības. Teritorija ap stadionu bija nožogota plašā perimetrā. Autobusam piebraucot nepareizajā vietā, līdz mediju ieejai veselu stundu vajadzēja līkumot pa pieejas ceļiem un spraukties cauri ļaužu pūlim. Pēc tam vēl priekšā stiepās gara rinda pie drošības kontroles. Kā var tā organizēt iekļūšanu stadionā? - cits citam neapmierināti bubināja fotogrāfi un operatori, kuriem laikus bija jāieņem vieta savos posteņos. Tā gan bija tikai «iesildīšanās». Lai izkļūtu no stadiona, rindas vairs neveidojās, un iekāpšana autobusā tika izcīnīta ar elkoņiem.
No priekšnesumiem oriģināls un ļoti atbilstošs risinājums pilsētas vienas daļas dzīvesveida atainošanā šķita dejotāju kūleņošana un salto mešana tribīņu vienā galā, kur gaismas efekti palīdzēja iztēloties trūcīgo brazīliešu mitināšanos favelās.
Karnevāla gaisotne gan ne visai bija pieņemama pasākuma galvenajām personām - olimpiešiem. Atšķirībā no ziemas spēlēm, kurās visiem ir ierādītas vietas tribīnēs, pēc iesoļošanas stadionā sportisti un treneri turpmāko laiku laukumā stāvēja kājās. Dažu valstu, piemēram, Serbijas, komanda pēc nosoļošanas pa «mēli» raitā solī pamanījās nozust. Latvijas karognesējs Māris Štrombergs ar savu treneri Ivo Lakuču arī itin ātri atstāja laukumu, toties vieglatlētes Madara Palameika, Laura Ikauniece-Admidiņa, Sinta Ozoliņa un Gunta Latiševa-Čudare izvēlējās izmest līkumu un ar savu šarmu nepalika nepamanītas citu valstu pārstāvjiem. Pāris soļu, un atkal ar kādu jāfotografējas. Turpmāk vēl vairākās planētas vietās zinās, ka skaistākās meitenes dzīvo Latvijā!
«Viņas izcēlās visā pasākumā, bija ļoti populāras sportistu zonā. Cits pēc cita - sportisti un delegāciju vadītāji - nāca pie viņām bildēties kā traki. Viņas bija ļoti noslogotas. Tas ir ļoti pozitīvi un patīkami. No malas bija prieks skatīties, cepuri nost mūsu meiteņu priekšā!» pēc atklāšanas ceremonijas pieprasīto dāmu kvartetu uzteica Latvijas komandas karognesējs Māris Štrombergs. Viņš arī padalījās sajūtās. «Atklāšanas parāde bija emocijām bagāta. Sākumā bija liela gaidīšana, bet tās sajūtas, kad nonāc tuvu stadionam, kad iedod rokās karogu un ir zaļā gaisma, lai ietu ārā, bet aiz tevis ir visa komanda, - tas ir pats labākais. Ieiešana stadionā bija foršs, emocionāls brīdis. Tas ir kaut kas tāds, ko varēšu atcerēties visu mūžu.»