Kārtīgs tilts vai šaura taciņa?

Augstskolas:
Augstskolu vizītes skolās, kur skolēniem stāsta par studiju iespējām augstskolā (un varbūt par kādu ar mācību vielu saistītu tēmu, ja skola par to izrāda interesi), ir visai izplatīta lieta. LU pērn šādi pabijusi aptuveni 50 skolās, bet teic, ka vairāk ir ieinteresēta apvienotajos skolu pasākumos pilsētu vai reģionālā līmenī. Pērn arī pašā LU viesojušās 20 skolas, notiek arī citi uz studiju un karjeras izvēli orientēti pasākumi. RTU rektors L. Ribickis norāda, ka aģitācijā agresīvākas ir privātās augstskolas, - dažām reģionu vidusskolās ir savi infocentri, un, iespējams, tās arī piemaksā atsevišķiem skolotājiem par pareklamēšanu.

Vidusskolas:
Skolas teic, ka augstskolu informatīvās vizītes notiek, taču to nav uzmācīgi daudz un tās nenotiek sistemātiski. «Ar reklāmas materiāliem gan esam pārpildīti,» saka
A. Melle. Tomēr - jo skola tālāk no Rīgas vai reģionu centriem, jo viesošanās retāka. Piemēram, nelielajā Sabiles vidusskolā tradicionāli ik gadu ciemojas LLU, citi - vien paretam.

Augstskolas:
Augstskolas mēdz sūtīt skolām pateicības par uzņemtajiem skolu beidzējiem un viņu labo sagatavotību, tomēr parādās arī domstarpības - augstskolas teic, ka skolas jauniešus pienācīgi nesagatavo, skolas atbild, ka augstskolas neinformē, ko no skolām sagaida. Lai būtu dialogs, LU tapis Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, kas cita starpā palīdz skolotājiem mācīt mūsdienīgi un skolās novēro un analizē stundas. RTU Materiālzinātnes un ķīmijas fakultāte ķīmijas skolotājiem rīko seminārus, mācības, diskusijas. Arī citas RTU fakultātes cenšas veidot šādu dialogu, taču tas nav tik ciešs, jo tām nav šādu «tiešo» priekšmetu skolotāju.

Vidusskolas:
Skolotāji dialogu jūt skolotāju kursos, konferencēs, augstskolu pārstāvji arī viesojas skolotāju asociācijās. Rīgas Juglas vidusskolā kopā ar LU tiek īstenots projekts par starpdisciplināru mācīšanos, bet ar RPIVA - par skolēniem ar mācību grūtībām. «Tie gan ir atsevišķi projekti, ne sistēma,» tā
A. Melle.

Augstskolas:
Pie pedagogiem augstskolu pasniedzēji braukuši biežāk, bet pie skolēniem - stipri retāk. Pārsvarā skolas nolasīt vieslekciju aicina savus bijušos absolventus (arī RTU rektors saņēmis šādus uzaicinājumus), bet cik tā ir zināšanu papildināšana kādā priekšmetā - tas paliek skolas un paša lektora ziņā.

Vidusskolas:
Augstskolu pasniedzēju uzaicināšana uz vieslekcijām pamatā ir skolas vadības iniciatīva. «Paši meklējam un uzrunājam vieslektorus atkarībā no savām vajadzībām un vēlmēm. Augstskolas šajā ziņā neko īpaši nepiedāvā, kaut varbūt varētu,» stāsta A. Melle. Biežāk gan skolās šādi viesojas vecāko kursu studenti. Savukārt lauku skolās uzaicināt vieslektorus ir arī finanšu jautājums, tāpēc tas notiek tikai atsevišķu projektu ietvaros, norāda Sabiles vidusskolas direktore Ilze Bērziņa.

Augstskolas:
Dažās augstskolās notiek nodarbību cikli skolēniem, kur viņi var padziļināti izglītoties kādā jomā, arī saņemt zināmas priekšrocības, ja vēlāk izlemj studēt attiecīgajā vietā. Daugavpils Universitātē pēc šāda principa darbojas Zinātnes skola, LU - Jauno fiziķu skola, Jauno mediķu skola u. c., un dalībnieku skaits ik gadu augot. «Arī mēs plānojam šajā virzienā aktivizēties,» saka RTU rektors L. Ribickis. Patlaban augstskola skolēniem rīko Tehniskās jaunrades dienas (arī reģionos), divās fakultātēs darbojas skolēniem atvērtas laboratorijas.

Vidusskolas:
Skolās stāsta, ka skolēni iespējas darboties «jauno speciālistu skolās» meklē un īsteno paši. Skolas neiesaistās, taču atbalsta. «Mūsu skolā ir prasība, ka 10.-11. klašu skolēni vai nu taisa ZPD, vai divus gadus iet uz kādas šādas skolas nodarbībām,» stāsta M. Kusiņa. Arī Sabiles skolēni centušies šādās nodarbībās piedalīties, taču viņiem izbraukāšana uz Rīgu ir par dārgu.

Augstskolas:
Mācībstundas, kas skolēniem notiek augstskolā, ir atsevišķi gadījumi, bet ne plaša prakse. RTU pirms dažiem gadiem bijis projekts, kad vairāku skolu skolēni kopā ar studentiem veidojuši ZPD un kopā arī apmeklējuši dažas lekcijas. Augstskolas pauž gatavību darīt ko vairāk, taču tad jārēķinās, piemēram, ar stundu un lekciju sarakstu salāgošanu. «Skolēni var arī nākt uz mūsu lekcijām kā klausītāji,» saka L. Ribickis.

Vidusskolas:
Ja kāda stunda augstskolā arī notiek, tad tikai tad, ja skolotājs pats visu sarunā, saka A. Melle un ierosina: «Augstskolās varētu būt līdzīgi izstrādāts mācībstundu programmas piedāvājums skolām kā muzejos.» M. Kusiņa teic, ka stundas augstskolā notiek biežāk nekā pasniedzēju vai studentu vieslekcijas skolā. «Piesakāmies un aizejam noklausīties kādu tēmu, pastrādāt laboratorijā, apskatīt kādu ierīci utt. Galvenokārt šī sadarbība notiek ar gados jauniem augstskolas zinātniekiem. LU Bioloģijas fakultāte, piemēram, ir atsaucīga.»

Augstskolas:
«Neviens mācībspēks neiebilstu kļūt par skolēnu zinātniski pētniecisko darbu ekspertu, vadītāju vai ļaut skolēniem ko pētīt mūsu laboratorijās, bet ir jāvienojas par laikiem, laboratorijas pieejamību, skolēni arī jāinstruē par drošību, lai nav negadījumu. Plus arī būtu labi, ja par to pasniedzējam būtu kāds atalgojums,» vērtē L. Ribickis. RTU tas jau noticis kāda projekta ietvaros, un tad paredzētais atalgojums bijis labs motivators, lai sadarbība būtu pamatīgāka.

Vidusskolas:
Augstskolu dalība skolēnu ZPD tapšanā notiek, taču individuālu kontaktu līmenī - ja skolēns pats vai ar skolotāja palīdzību atrod augstskolas pasniedzēju, kas uz tīra entuziasma pamata un bez atalgojuma gatavs iesaistīties ZPD veidošanā vai ielaist skolnieku augstskolas laboratorijā kaut ko papētīt. Kā uzsver A. Melle, arī šeit sadarbība varētu notikt sistemātiskāk - arī tāpēc, ka augstskolām ir plašākas tehniskās iespējas nekā skolām.