Prezidents atsaucās uz diviem pašnāvnieku sarīkotajiem sprādzieniem nedēļas nogalē, kuros dzīvību zaudēja 19 cilvēku. Tā kā plānots, ka lielākā daļa ārzemju kareivju no Afganistānas tiks atsaukti līdz nākamā gada beigām, nemiernieki šādi vēloties pārliecināt afgāņus par draudošo haosu.
«Viņi mēģina mūs iebiedēt, lai mēs domātu, ka šādi incidenti arvien atkārtosies, ja Afganistānā vairs nebūs ārzemnieku,» H. Karzajī citēja ziņu aģentūra AP. «Sprādzieni nebija talibu spēka apliecinājums, bet gan kalpošana Amerikai.»
Talibi apgalvoja, ka sprādzienus sarīkojuši kā «sveicienu» ASV jaunajam aizsardzības ministram Čakam Heigelam, kurš ieradies savā pirmajā vizītē Afganistānā.
Lai gan talibi daudzkārt uzsvēruši, ka nevēlas nodarīt pāri civiliedzīvotājiem, jaunākie ANO dati vēsta, ka talibi un citi nemiernieku grupējumi vainojami 81% no 2754 civiliedzīvotāju nāves vai ievainojumu gadījumiem Afganistānā pagājušajā gadā.
H. Karzajī nereti izceļas ar divdomīgām piezīmēm. Pirms tam viņš draudējis pievienoties talibiem, kā arī nodēvējis NATO spēkus par okupantiem, kas vēlas piesavināties Afganistānas dabas resursus.
H. Karzajī svētdien arī paziņoja, ka atjaunotas talibu un ASV sarunas, kas notiekot Katarā. «Mēs par to zinām, gan ārzemnieki, gan talibi mums par to ir teikuši,» uzsvēra H. Karzajī un piebilda, ka sarunas notiekot ik dienas.
Gan talibi, gan amerikāņi noliedza, ka būtu atsāktas sarunas, ko nemiernieki pārtrauca pirms gada, kritizējot ASV par neprecīziem, neskaidriem un pat ekscentriskiem izteikumiem.
ASV valdība apgalvoja, ka turpina atbalstīt politisko risinājumu, kas panākts Afganistānas valdības un talibu sarunu ceļā. «Mēs aizvien atbalstām afgāņu vadīto politiskā risinājuma ceļu,» kāda ASV amatpersona uzsvēra ziņu aģentūrai Reuters.