Latviešu avangards
«Gunāru Upatnieku pazīstu jau sen, viņš spēlējis arī mana kādreizējā orķestra Konsonanse projektos. Ar Vinetu gan tikšos pirmoreiz,» Andris Poga Dienai stāsta par vakaru, kura intriga ir vijoles, kontrabasa un orķestra satikšanās itāliešu vecmeistara Džovanni Botezīni dubultkoncertā Gran Duo Concertante. Simfoniskais orķestris varēs izvērsties Roberta Šūmaņa 3. simfonijā un Gundara Pones (1932-1994) opusā Titzarin, kurš programmā iekļauts pēc diriģenta iniciatīvas.
«Saņemot uzaicinājumu, viens no maniem nosacījumiem bija, ka jāiekļauj kāds latviešu opuss. Es vēlējos eksponēt latviešu mūziku, kas nav tradicionāli melanholiski pelēkās krāsās. Esmu pārāk jauns, lai visur spēlētu vienu un to pašu labi pārbaudīto repertuāru. Tas būtu garlaicīgi. Tāpēc esmu atvērts un meklēju ko jaunu,» uzsver diriģents.
Viņš paskaidro, kāpēc izvēlējies pirmo pārliecinošāko avangarda ideju iemiesotāju latviešu mūzikā: «Gundars Pone ir latvietis, taču nedzīvoja Latvijā. Viņa mūzika ir laikmetīga un atšķiras no visa, kas šeit tapa padomju gados. Viņš uzskatīja Titzarin par savu labāko darbu un pats to Rīgā diriģēja pirms vairāk nekā 20 gadiem.»
Pasaules vēriens
Lai kā Andrim Pogam nepatiktu vārdi «tirgus» un «karjera», nākas vien piekrist, ka viņa karjera pēdējos gados ir strauji mainījusies. Kopš uzvaras Krievijas diriģēšanas vecmeistara Jevgeņija Svetlanova vārdā nosauktajā konkursā Francijā 2010. gadā Andris Poga iekļuvis starptautiskajā mūzikas tirgus apritē.
Viņš ne tikai apliecinājies kā viesdiriģents pie orķestriem Eiropā, Āzijā un ASV, bet kopš 2011. gada septembra ir Parīzes simfoniskā orķestra Orchestre de Paris galvenā diriģenta Pāvo Jervi asistents un orķestra izglītojošo koncertprogrammu diriģents. Savukārt no 2012. gada septembra viņš uz diviem gadiem izraudzīts par Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģentu, kas Andrim ļaus diriģēt gan koncertu sērijas Bostonā, gan orķestra īpašajā vasaras festivālā Tenglvudā.
Latvijā viņš pērnvasar, pēdējā brīdī ielecot Kremerata Baltica festivāla noslēguma koncertos saslimušās kolēģes Joanas Malvicas vietā, kopā ar pianistu Reini Zariņu tik spēcīgi un spilgti interpretēja A. Šnitkes klavierkoncertu, ka iekļuva gan Lielās Mūzikas balvas, gan laikraksta Diena gada balvas kultūrā nominantu vidū, gan Latvijas Radio 3. programmas Klasika gada topā.
Franču smalkumi
«Pēdējā laikā ar lielu interesi cenšos ielauzties franču mūzikā, ko nekad vēl tik mērķtiecīgi nebiju darījis. Tas ir viens no maniem izaicinājumiem. Ir jau skaidri zināms, ka dažos lielos projektos Latvijā, Japānā un citur man būs iespēja diriģēt Šostakoviču. Es ļoti labi jūtos šajā mūzikā,» atzīst Andris.
Tiesa, tas, ko vēlas viņš pats, ir jāsamēro ar to, ko pazīst publika: «Es jau esmu pārliecinājies, cik grūti ir piedāvāt orķestriem jebko mazpazīstamu vai nepazīstamu, arī latviešu mūziku. ASV orķestri ir atkarīgi no sponsoriem un ir spiesti piedāvāt hitus, kurus publika gaida. Latvijā ir daudz radošāka pieeja repertuāra izvēlē,» diriģents salīdzina. Drīz viņš atgriezīsies pie mūsu Operas diriģenta pults - Mocarta Dona Žuana izrādē 14. martā.
Nevienam nav garlaicīgi
Līdztekus darbam orķestros Parīzē un Bostonā A. Pogam izveidojusies laba sadarbība vēl divās valstīs. Pēc novembra debijas ar orķestri Israel Symphony viņš Izraēlā atgriezīsies oktobrī. Mūzikas aģentūra Japānā līdz 2014. gada pavasarim ieplānojusi jaunajam diriģentam veselas trīs turnejas. «Visvairāk gaidītā debija man būs 2. jūnijā Tokijā ar NHK simfonisko orķestri. Tas ir Japānas labākais orķestris,» Andris saka.
Vai viņu interesētu pašlaik vakantā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta vieta? Andris Poga vien izvairīgi nosaka: «Tā būtu viela pārdomām. Viesdiriģenta darbā notiek muskuļu audzēšana, un kāda orķestra vadīšana ir loģisks karjeras turpinājums. Tas atkarīgs arī no veiksmes: vai deri mūziķiem un viņi tev. Vai ir abpusēji radošs process, kad nevienam nav garlaicīgi.»