To, ka amerikāņi Latvijas un visas Baltijas enerģētikas sektorā saskata lielu potenciālu investīcijām, intervijā Dienas Biznesam (DB) atklāja ASV Valsts departamenta komerclietu un uzņēmējdarbības īpašā pārstāve Loreina Haritone. No viņas teiktā noprotams, ka konkrēta interese amerikāņu kompānijām ir sadarbībā slānekļa gāzes ieguvē Latvijā, taču vispirms nepieciešama detalizēta izpēte par šī resursa apjomiem. Pēc amerikāņu pašreizējām aplēsēm, slānekļa gāzes ieguves potenciāls Latvijā ir milzīgs, un amerikāņi ar savām tehnoloģijām «varētu palīdzēt šo resursu iegūt», Dienai sacīja Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš (Vienotība).
Pašmāju enerģētikas eksperti skeptiski raugās uz slānekļa gāzes ieguves iespējām Latvijā. «Protams, ja slānekļa gāzes krājumi ir Polijā un Igaunijā, tad kāpēc tie nevarētu būt Latvijā? Protams, var meklēt, taču cerības, ka atradīs, nav lielas, lai gan varbūt šis priekšstats ir maldīgs,» Dienai sacīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvis Edgars Vīgants. Ja slānekļa gāzes krājumus resursa ieguvei komerciālos nolūkos izdotos rast arī Latvijā, tad tā būtu laba alternatīva Krievijas dabasgāzei, piekrīt eksperti.
Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs izteicies, ka no ASV kompānijām ir jūtama interese arī par vēja enerģijas izmantošanu un sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Līdztekus šiem virzieniem ASV Valsts departamenta pārstāve minējusi potenciālo interesi arī saules un biomasas projektos. Eksperti gan šaubās par ASV kompāniju interesi iesaistīties projektos enerģijas ieguvei no biomasas (koksnes), par spīti tā potenciālam. Viens no minētajiem argumentiem - šie projekti ir salīdzinoši mazi, un ASV investori, visticamāk, ar tādiem neniekosies.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai stāsta, ka līdz šim amerikāņi kūtri investējuši Latvijas enerģētikā; tās vienīgā sasaiste ar ASV pēdējos gados bijusi General Electric tehnoloģiju piegāde Latvenergo TEC-2. «Un tās pat nav investīcijas,» skeptiski uz ASV investīciju plūsmas pieaugumu enerģētikā raugās A. Kampars. Viņš un arī enerģētikas eksperti neizslēdz, ka ASV varētu būt interese investēt lielos, Baltijas mēroga projektos - iepriekš minētajā sašķidrinātās gāzes terminālī, arī Lietuvā plānotajā Visaginas AES. Tā virzība, kā zināms, ir apstājusies, tas tiek saistīts ar Krievijas liktajiem šķēršļiem.
Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš norāda, ka Krievijai ir svarīgi pirmajai uzbūvēt savu Kaļiņingradā iecerēto AES, kuras jaudas būtiski pārsniegs pašpatēriņam nepieciešamo. «Enerģētikas tirgū ir tā: kas pirmais brauks, tas pirmais mals,» saka A. Kariņš un uzsver, ka ar Visaginas AES būvi kavēties nedrīkst, jo: ja Krievija savu AES uzbūvēs daudz ātrāk, tad nepieciešamība pēc papildu jaudām būtiski saruks, līdz ar to - arī vajadzība pēc Visaginas AES. Tādā gadījumā Baltijas centieni mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem būs velti.
Jautāts, vai amerikāņi saskata potenciālu investīcijām Latvijas enerģētikas sektorā saistībā ar tā liberalizāciju, A. Kampars noteica: ASV uz AES un citiem lieliem enerģētikas projektiem Baltijā raugās ne tik daudz no biznesa, kā no ģeopolitikas interesēm. ASV kā stratēģiskam partnerim esot būtiski atbalstīt Baltijas valstis to mēģinājumos dažādot energoresursu piegādes avotus. Pagaidām ASV paudušas politisku atbalstu Visaginas AES, taču A. Kampars neizslēdz ASV investīcijas šajā, arī nedaudz tālākā nākotnē iecerētajā sašķidrinātās gāzes terminālī. E. Vīgants gan norāda: ja ASV investēs, tad šī nauda nāks ne no valdības, bet investīciju fondiem un apmaiņā pret to būs jāpērk ASV tehnoloģijas.