Līdzīgi kā Metropolitēna operas vai Maskavas Lielā teātra baleta iestudējumus, teātra mākslu Rīgā baudīsim uz ekrāniem. Dzīvas mākslas pārdzīvojuma, iespējams, trūks, tomēr tā ir lieliska iespēja iepazīt teātra daudzveidību. Pirmais «teātra seanss» - piektdien _kim?_ telpās spīķeru kvartālā Maskavas ielā 12/1. Turpmāk pa izrādei rādīšot ik mēnesi.
Pirmajai reizei pasākuma organizētāji izvēlējušies vienu no pamanāmākajām pērnā gada izrādēm Eiropā - itāļa Romeo Kasteluči Socￃﾬetas Raffaello Sanzio iestudēto Dantes Dievišķo komēdiju. Spīķeros 5.jūnijā plkst. 19 interesenti varēs noskatīties pirmo triloģijas daļu - Elli. Izrāde ierakstīta pērn Aviņonas teātra festivālā Pāvesta pils pagalmā. Jāatzīmē, ka Dievišķās komēdijas R.Kasteluči versija tapa tieši šim festivālam. Ieraksta režisors Dons Kents, ieraksta garums - pusotra stunda, ieeja uz seansu skatītājiem - bez maksas.
Kā pēc festivāla pirmizrādes rakstīja kritiķi, režisoram izdevies ne tikai atveidot uz skatuves grandiozo Dantes darbu, bet padarīt to par savējo. Ne tikai tāpēc, ka R.Kasteluči Ellē - faktiski bezvārdu telpā (jo izrādei nav teksta) vienīgā cilvēka balss skaņa ir režisora vārdi, iznākot spēles telpas priekšā izrādes sākumā un sakot: «Mans vārds ir Romeo Kasteluči.» Režisors kā ierasts meistarīgi strādā ar skaņām, mūziku, vizuāliem un emocionāliem tēliem - mākslinieka - mesijas, mākslinieka - grēcinieka ideju, indivīda un pūļa konfrontāciju, emocionālām vai šķietami nostalģiskām ainām, kas izrādes struktūrā iegulstas pārsteidzošās kombinācijās. «Piemineklis sāpēm, kura centrā ir jautājums par cilvēces nākotni,» - par izrādi raksta Rīgas skates organizētāji.
1960.gadā dzimušais itāļu mākslinieks, kas jau vairāk nekā divdesmit gadu strādā kopā ar teātra kompāniju Socￃﾬetas Raffaello Sanzio, tiek uzskatīts par vienu no provokatīvākajiem un pretrunīgākajiem Eiropas teātra režisoriem. Principiāli noraidot ideju par tekstā balstītu teātri, viņš izrādēs uzsvaru liek uz darbu ar skaņām, gaismām, krāsām, mizanscēnām, panākot satricinošu, brīžiem pat satriecošu efektu.
Arī Elle, visticamāk, skatītāju emocionāli vienaldzīgu neatstās - sākot ar suņiem, kas plosa mākslinieku, līdz akrobātikai uz Pāvesta pils sienas, no izpildītāja totālas vientulības izjūtas līdz bērnu rotaļu ainai. Romeo Kasteluči uzskata, ka teātrim jāielaužas cilvēka apziņā caur visām maņām un uztveres kanāliem.