Kataloņi ir aizvainoti, ka viņi Spānijas kopējā budžetā iegulda vairāk nekā saņem no tā, tādēļ ir pārliecināti, ka neatkarīgas valsts nodibināšanas gadījumā reģions spētu tikt galā ar grūti panesamo parādu nastu.
Rekordaugsts atbalsts
Katalonija atrodas pašā Spānijas ziemeļaustrumu stūrī. Tās teritorija ir divreiz mazāka nekā Latvijai, bet reģionā dzīvo aptuveni 7,5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 60% dzimtā valoda ir kataloņu. Kataloņi vienmēr ir lepojušies ar savu seno valodu un bagāto kultūru, tomēr nav bijuši tik separātiski noskaņoti kā baski, kuri regulāri ir nākuši klajā ar prasību ļaut atdalīties no Spānijas. Katalonija vienmēr ir iestājusies par lielāku autonomiju, nevis pilnīgu neatkarību.
Tomēr pašlaik situācija ir mainījusies. Vēl pirms diviem gadiem tikai 25,5% kataloņu bija gatavi balsot par Katalonijas neatkarību, turpretim tieši pirms pagājušajā otrdienā Barselonā notikušās demonstrācijas publicētā aptauja rāda, ka pašlaik ideju atbalsta 51,1% reģiona iedzīvotāju. Līdz šim nekad aptaujās neatkarībai nebija tik liela atbalsta.
Viens no šāda kataloņu noskaņojuma cēloņiem ir Spānijas Augstākās tiesas 2010. gada spriedums, kurā kā nekonstitucionāli tika noraidīti vairāki punkti 2006. gadā Katalonijas un Spānijas parlamentā apstiprinātajos un Katalonijas iedzīvotāju nobalsošanā atbalstītajos statūtos, kas paredzēja plašākas pašnoteikšanās tiesības Katalonijai. «Tas smagi aizvainoja kataloņus un aizsāka viņu uzskatu maiņu,» apgalvo politoloģe Munserata Gibernē no Karalienes Marijas universitātes Londonā.
Pieprasa savu naudu
Tomēr galvenais kataloņu separātisma pieauguma iemesls ir nauda. Katalonija ir bagātākais Spānijas reģions, kura ekonomika veido 20% no valsts ekonomikas. Tomēr tai ir arī lielākais parāds no visiem 17 Spānijas reģioniem - 42 miljardi eiro (29,4 miljardi latu), kas ir aptuveni piektā daļa no Katalonijas iekšzemes kopprodukta, raksta Financial Times.
Pagājušajā mēnesī Katalonijas valdība Spānijas centrālajai valdībai pieprasīja piešķirt 5 miljardus eiro (3,5 miljardi latu), lai reģions varētu veikt kārtējo kredītmaksājumu. Spānijas konservatīvā valdība ar premjerministru Mariano Rahoju priekšgalā ir paziņojusi, ka sniegs palīdzību apmaiņā pret lielāku valsts noteikšanu pār Katalonijas finansēm.
Tas ir sadusmojis kataloņus, kuri uzskata, ka tā ir viņu nauda. Katalonijas valdība apgalvo, ka tā ik gadu 20% no saviem nodokļu ieņēmumiem nodod Madridei, bet no valsts budžeta iegūst tikai 14% no finansējuma sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūras projektiem. Kataloņi uzskata, ka Spānijas valdībai ir jāizbeidz reģiona «slaukšana» solidaritātes vārdā, un pieprasa piešķirt Barselonai lielāku teikšanu pār nodokļu iekasēšanu un izlietošanu.
Maz ticams, ka Spānijas valdība piekāpsies, tādēļ kataloņi uzskata, ka vienīgais veids, kā izbeigt, viņuprāt, negodīgo finansējuma sadali, ir Katalonijas atdalīšanās. «Mēs vairs neiederamies Spānijā,» uzskata bijušais Katalonijas prezidents Hordi Pujols, kurš vadīja reģionu no 1980. līdz 2003. gadam un līdz šim iestājās pret reģiona atdalīšanos. «Man vairs nav argumentu pret neatkarību, jo Spānija mūsu zemi ir padarījusi par dzīvotnespējīgu, un mēs vairs ilgāk to nevaram pieļaut.»