Labā ziņa ir tā, ka šī redzes patoloģija atšķirībā, piemēram, no vissmagākās saslimšanas - glaukomas, ir ārstējama. Nepieciešama operācija, taču, kā novērojis LU asociētais profesors oftalmologs Igors Solomatins, ne vienmēr kataraktas operācijas noris veiksmīgi un pēc tām pacienti atgūst redzi. Acu ārsts skaidro, kā izpaužas katarakta un kas jāņem vērā pirms operācijas.
Pirmā sāk novecot
Katarakta ir acs iekšējās kristāllēcas apduļķošanās. Kā stāsta profesors I. Solomatins, acs kristāllēca ir pirmais orgāns, kas cilvēkam sāk novecot - jau no 18 gadu vecuma. Dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē slimība var sākt attīstīties un vecumā to izjūt kā redzes pasliktināšanos gan tuvumā, gan tālumā, jo gaismas stari vairs neiekļūst acī, līdz ar to acs tīklene nespēj fokusēties. Šis process parasti norit pakāpeniski, tāpēc pats seniors dažkārt nenovērtē patieso situāciju. Taču sadzīviskās situācijās to pamana tuvinieki ar labāku redzi.
Atgūt kataraktas skarto redzi ir iespējams, taču nepieciešama operācija, kuras laikā dabiskā lēca tiek nomainīta pret mākslīgo. Tā ir visbiežāk veiktā operācija oftalmoloģijā.
Acu ārsts atminas laikus samērā nesenā pagātnē, kad acs kataraktas operācija nozīmēja pamatīgus sarežģījumus: «Kādreiz oftalmologi gaidīja, kad katarakta «būs gatava» - to operēja, kad lēca bija pilnīgi apduļķota un cilvēks vairs neko neredzēja. Lēcas kodols bija kļuvis ļoti ciets un operācijas laikā to mehāniski izspieda caur lielu brūci, tāpēc bija nepieciešamas šuves.» Pēc ķirurģiskās manipulācijas pacientam nedēļa bija jāpavada stacionārā, bet, izrakstoties no slimnīcas, trīs mēnešus tika liegts locīties, celt smagus priekšmetus, gulēt operētās acs pusē, jo pastāvēja risks šūtajām brūcēm atvērties. «Šāda operācija ir traumatiska, turklāt, neievērojot noteikto režīmu, acī var iekļūt infekcija,» skaidro I. Solomatins. Jo īpaši vientuļajiem vecajiem cilvēkiem laukos, kuriem nav aprūpētāja un iespējas operatīvi nokļūt pie speciālista, tas bija risks pat zaudēt aci.
Aizvieto ar mākslīgo lēcu
Taču kataraktas ķirurģija strauji attīstās. Pasaulē šī acs patoloģija tiek ārstēta ar lāzera palīdzību, tiesa, pie mums šādas iespējas nav dārgo aparatūras izmaksu dēļ. Mūsdienīgākā metode, ko praktizē arī I. Solomatina klīnikā, ir kataraktas fakoemulsifikācija - operācija tiek veikta ar ultraskaņas palīdzību. Dabiskā lēca ar speciālu ierīci tiek sadalīta mazās daļās, kuras pakāpeniski izskalo laukā un aizvieto ar mākslīgo lēcu. «Operējot ar ultraskaņas palīdzību, mikrogriezums acī ir tikai 1,8-2,2 milimetri. Tāpēc pēc operācijas nav nepieciešami pārsēji. Acs ābols izskatās absolūti vesels - nav asinsizplūdumu, nav tūskas,» stāsta I. Solomatins.
Ķirurģiskā manipulācija parasti ilgst 10-12 minūtes vienai acij. Tajā pašā dienā pacients var doties mājās, un, ja mediķi atzīst, ka operācija norisinājusies veiksmīgi, saudzējošs režīms jāievēro aptuveni piecas dienas. Redzi pacients atgūst jau pēc pāris dienām. «Kataraktas operācija mūsdienās ir droša, precīza un ātra operācija. Protams, ja pacients uz to ierodas laikus,» norāda profesors. «Kataraktu jācenšas operēt pēc iespējas ātrāk, jo ar ultraskaņu vieglāk izoperēt mīkstāku lēcu. Ja lēca jau tiktāl apkaļķojusies, ka kļuvusi cieta, operācija būs garāka un kairinājumi, ko rada ultraskaņas enerģija, smagāki.»
Tiesa, uz valsts apmaksātu kataraktas operāciju nereti nākas gaidīt mēnešiem un pat gadiem garā rindā vai bez rindas šķirties apmēram no 330 latiem. Privātklīnikās par šo ārstniecisko pakalpojumu jārēķinās ar lielākām izmaksām. Kataraktas operācija vienai acij, izmantojot parasto mākslīgo lēcu, izmaksā no 150 līdz 250 latiem, ar premium klases lēcu - no 350 līdz 450 latiem. Tieši lēcas kvalitāte nosaka cenu.
Svarīga rūpīga izmeklēšana
Izšķir parastās un premium klases lēcas, kuru cenas būtiski atšķiras. Lētākās maksā 50 eiro (viena lēca), dārgākās - 150. I. Solomatins nenoliedz - izmantojot lētākās, var rasties blakusparādības, piemēram, sekundārā katarakta. «Tā kā pilnībā izskalot visu veco, bojāto lēcu nav iespējams, notiek tās šūnu migrācija, kuras rezultātā apduļķojas mākslīgās lēcas mugurējā daļa. Taču šo problēmu var risināt ar lāzera palīdzību,» piebilst I. Solomatins.
Ar premium klases lēcām redzi iespējams uzlabot precīzāk, turklāt tām ir arī speciāli UV filtri. Pēc veiksmīgas mākslīgās lēcas pārstādīšanas redze pacientam saglabājas visu atlikušo mūžu, nevajag valkāt brilles.
Pieejamas arī tā saucamās multifokālās lēcas, ar kuru palīdzību redzi iespējams uzlabot ne tikai vienā attālumā, bet uzreiz gan tālumā, gan tuvumā. Ar multifokālajām lēcām operācijas cena svārstās no 700 līdz 900 latiem vienai acij.
Jebkurā gadījumā, lai operāciju ritētu sekmīgi un nerastos komplikācijas, svarīgi izmeklēt pacientu pirms operācijas, ietverot gan intraokulārā spiediena mērīšanu, gan rūpīgu redzes un pārējās acs ābola daļas pārbaudi. «Bieži sastopam pacientus, kuri nav apmierināti ar kataraktas operāciju, jo redze nav uzlabojusies. Taču vecumā redze var pasliktināties arī citu problēmu dēļ - tā var būt tīklenes deģenerācija vai redzes nerva patoloģija. Tāpēc pirms operācijas jāpārliecinās, ka izņemot kataraktu, nav citu saslimšanu,» uzsver I. Solomatins.