Desmit ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek ir īpaši ieteicama somu temperamenta un humora cienītājiem. Šogad festivāls notiks no 3. līdz 9. septembrim plašā Rīgas teritorijā. Tradicionāli tiks piedāvāta apjomīga viesizrāžu un pašmāju režisoru programma, meistardarbnīcas, diskusijas un izglītojošas programmas. Būs tikai viena brīvdiena - 6. septembrī. Homo novus ar domubiedriem Daugavpilī pirmoreiz 1995. gadā sarīkoja režisors Pēteris Krilovs.
Uzmeklē atšķirīgo
«Es nejūtu kā uzdevumu atvest pasaules teātra avangardu. Mūsu uzdevums ir atvest labu laikmetīgu skatuves mākslu, kas pie mums diemžēl vēl ilgu laiku būs jauna tā iemesla dēļ, ka pie mums nenotiek regulārs starptautiskā teātra process un klātbūtne. Tāpēc jebkas, ko mēs vedam uz festivālu, mūsu kontekstā ir jauns,» uzsver Jaunā teātra institūta direktore un Starptautiskā Jaunā teātra festivāla Homo novus programmu kuratore Gundega Laiviņa. Festivāla pamatuzstādījums jau ir klasika - atrast un uzaicināt māksliniekus, «kas strādā ar atšķirīgām tehnikām un idejām kā vairākums režisoru Latvijas teātrī». Gundega stāsta, ka nekad Homo novus mērķis nav bijis nostāties opozīcijā lielajiem repertuārteātriem ar tranšejām pa vidu: «Šogad mēs esam īpaši priecīgi, jo mūs atbalsta visi lielie teātri.» Viņa piekrīt, ka patlaban robeža starp to, kas notiek repertuārteātros un Homo novus teritorijā, vairs nav tik krasa, nereti pat saplūst (piemēram, režisora Viestura Meikšāna gadījums - viņš eksperimentē gan Valmieras Drāmas teātrī, gan arī pilnīgā nosacījumu brīvībā aicināts to darīt latviešu režisoru programmā Prove III). Režisors kā galveno Homo novus piedāvāto privilēģiju izceļ iespēju strādāt ar neprofesionāļiem. «Profesionāļiem tomēr bieži nākas plēst no klišejas,» piedzīvojis Viesturs Meikšāns.
Domāt par 2020. gadu
«Šogad ir dota tematiska ievirze. Aicinot režisorus, lūdzām viņus domāt par 2020. gadu. Domāt par to, uz kurieni virzās pasaule un cilvēks, cik liela ir cilvēka atbildība un teikšana,» jauno režisoru eksperimentālās platformas Prove III ideju raksturo G. Laiviņa. Režisors Viesturs Meikšāns sadarbībā ar akadēmiskās mūzikas interpretu Jēkabu Nīmani un primitīvo skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu piedāvās izrādi lekciju Partitūras ekosistēmai. Pirmizrādi tā piedzīvojusi pagājušogad, bet organizatorēm izrādi parādīt tikai pāris reižu šauram lokam šķita pārāk liela izšķērdība. Tāpēc - atkārtojums. Norises vieta - Tvaika turbīnas cehs Andrejsalā. Režisors piekodina, lai skatītāji nebaidās no žanra apzīmējuma «lekcija»: «Lekcija nenozīmē, ka tas ir didaktisks pasākums ar kaut kādu savu patiesību izstāstīšanu. Tas ir divu cilvēku dziļi pārdzīvots stāstījums, cik ierobežoti viņi jūtas savās ekosistēmās un kā viņi mēģina atrisināt šīs situācijas.»
Paradīze ir iespējama
Daudzsološais režisors Jurijs Djakonovs (arī aktieris) Provei III gatavo «citu skatījumu uz Bībeli no mūsdienīga skata punkta» - Genesis XP. «Izrāde izrauj pirmās Bībeles lapas ar to interpretāciju iespēju tūkstošiem un izlaiž tās caur digitalizētu, transformētu, mutējošu patērētāja prātu. Man liekas, ka ļoti liela daļa no sabiedrības dzīvo ar tādu apziņu, ka jēgas nav, komunisms nestrādāja, kapitālisms - acīmredzot arī ne. Priekš kam dzīvot, un kad tas viss beigsies? Katram ir sajūta, ka kādreiz kaut kur ir bijusi paradīze. Ka bija labi un vairāk nekad nebūs. Jo Dievs aizver vārtus un izmet atslēgas,» J. Djakonovs izklāsta savas izrādes ideju un uzsver, ka, viņaprāt, paradīze ir iespējama, jo tā vairs nav «kāda mistiska vieta vai apziņas stāvoklis, no kura cilvēks ir izmests». Genesis XP apmeklētājiem būs jāapgūst pavisam jauna mākslas teritorija Tabakas fabrikā Miera ielā. Savukārt režisors Vladislavs Nastavševs, kurš līdzīgi apzīmējams kā daudzsološs un intriģējošs, Ķīpsalas autokapsētā iecerējis izrādi Sņeguročka. Ostrovska poētiskās līdzības Sniegbaltīte folkloras laikmeta varoņi XXI gadsimtā ieguvuši citus vaibstus. «Darbība pārnesta no pagānu laukiem uz urbāno Rīgu. Gribētos, lai cilvēkiem skatīties ir interesanti, jautri, sirsnīgi un asprātīgi,» saka V. Nastavševs.
Prāga Skolas ielā
Sīkāk par viesprogrammas iestudējumiem rakstīšu pielikumā Izklaide (1. septembrī). Pašreiz tikai ieteikums no sirds - nepalaist garām franču jaunā cirka paraugu, par kuru programmu kuratore Laura Stašāne saka: «Skatītāji Eiropā ārdās no sajūsmas.» Kamila Buatela trupas izrādi Šis mirklis - aizraujošo cīņu pret gravitāciju - trīs vakarus (3., 4., 5.IX) varēs redzēt Jaunajā Rīgas teātrī. Lūk, arī piemērs, ka festivāla izrāžu caurviju tēma «katastrofas» nav traktējama tikai globālā dramatismā. Garām nevajadzētu laist arī lietuviešu režijas laikmetīgā klasiķa Oskara Koršunova Dibenā interpretāciju (8.IX Nacionālajā teātrī), kas ir lietuviešu zvaigznes netipiski askētiska izrāde.
Ja festivāla norisēm esat nolēmuši sekot cītīgi, sāciet ar adreses Skolas iela 15 uzmeklēšanu. Šeit, topošajā Kaņepes kultūras centrā, būs pieejama visjaunākā informācija, notiks domu apmaiņa par redzēto, tikšanās ar māksliniekiem utt. «Utt.» šajā gadījumā nozīmē festivāla centra saimnieka kinorežisora Dāvja Kaņepes sarūpēto saviesīgo programmu ar viesbārmeņiem no visas pasaules.
Paralēli bohēmai šeit būs skatāma vērtīga istabas formāta izstāde Krustpunkts: intimitāte un izrāde. Tajā apvienotas septiņas latviešu un ārvalstu mākslinieku instalācijas, kas tapušas sadarbībā ar Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāli. Latviju pārstāvēs - Monika Pormale, Reinis Suhanovs, Dace Džeriņa, mareunrol's, no viesmāksliniekiem - Romeo Kasteluči (Čezēna), Hanss Rusēnstrems (Helsinki), Bohdans Holomīčeks (Prāga).