«Nebija laba snieguma šodien, bet mēs zinājām, ka būs grūti: viņi spēlēja mājās, turklāt viņiem ir laba komanda. Pirmajā spēlē bija mazliet vieglāk, jo mājās mums bija fanu atbalsts. Te gan arī bija. Lietuva un Igaunija ir līdzīga līmeņa komandas,» abus pretiniekus salīdzināja Pahars.
Pēc spēles viņš ģērbtuvēs visus apsveica ar iegūto trofeju un novēlēja visiem būt labā fiziskajā formā, kad tas būs nepieciešams visvairāk - rudenī startējošajā Pasaules kausa kvalifikācijā. «Tas mums ir galvenais - lai visi ir labā fiziskajā kondīcijā, jo četrās dienās pirms spēlēm neko daudz vairs nevaram tajā ziņā mainīt. Mums vairāk jākontrolē bumba, nedrīkstam pārāk viegli zaudēt bumbas laukuma vidū. Vienmēr ir vieglāk ar bumbu, bet šodien mēs vidusdaļā zaudējām ļoti daudz bumbu. Artūrs Zjuzins, protams, bija pilnīgi negatavs šodien, bet viņam ir kvalitātes spēlē ar bumbu, un tas ir galvenais. Ceru, ka viņš atradīs klubu un rudenī būs labā fiziskajā kondīcijā.»
Nu jau trešo spēli pēc kārtas Latvijas izlasei pagalam nesekmējās saspēle un vārtu gūšanas iespēju veidošana, kad laukumā nebija Zjuzina. Igaunijā viņš spēlēja otrajā puslaikā, par spīti savainojumam, taču veselības problēmu dēļ bija tālu no savas optimālās gatavības.
Neskatoties uz Zjuzina spēlēšanu «uz vienas kājas», viņš bija viens no retajiem, kurš prata pieturēt bumbu, nesasteigt uzbrukumu veidošanu un meklēja labāko risinājumu tā turpināšanai. «Mums nebija [Aleksandra] Cauņas un [Denisa] Rakela - tie ir spēlētāji, kuri prot pieturēt bumbu. Cik daudz šodien komandai saglabāja Artjoms Rudņevs! Viņš mums šajā ziņā ļoti palīdzēja. Bet piekrītu, ka tā ir viena no problēmām mūsu komandai,» atzina Pahars.
Šajā sakarā Baltijas kausā sevi no vislabākās puses apliecināja kopš 16 gadu vecuma Itālijas futbola skolu izgājušais debitants Sergejs Vorobjovs. Viņš abos mačos tika sūtīts laukumā spēles beigās, lai pieturētu bumbu un vilcinātu laiku. «Pilnībā attaisnoja manas cerības. Viņam ir liels talants, tikai viņš vēl nav nobriedis. Jāturpina daudz strādāt. Ja galva būs savā vietā, ar viņu viss būs kārtībā.»
Baltijas kausā izlase guva pozitīvas emocijas, kas noderēs svarīgākās spēlēs. Priecēja arī draudzīgā atmosfēra tribīnēs. Igauņi savā teicamās akustikas stadionā nekautrējās dziedāt Atmostas Baltija arī latviešu mēlē, sirsnīgi sveica turnīra uzvarētājus latviešus kausa pacelšanas brīdī un pēc tam pie mix zonas. Lai gan kopumā visu valstu fani bija draudzīgi un vienoti, neiztika arī bez konflikta. Kāds kautiņš starp divu valstsvienību faniem lika policistiem pavadīt Latvijas fanu autobusu līdz Latvijas robežai.