«Man piezvanīja no Maskavas un teica, ka esot piešķirts draudzības ordenis. Pagāja tikai divdesmit dienu, un viņi atveda apbalvojumu ar tankiem,» ironizē dziedātājs, kurškopš PSRS laikiem palicis atmiņā lielam skaitam cilvēku ar vairākām kinolomām, piemēram, gruzīnu filmā Mimino. «Es turp nebraukšu, kamēr viņš (domāts V. Putins - A. K.) un tie, kuri līdzās, būs pie varas. Man būtu kauns skatīties acīs mazbērniem, ja es to izdarītu, bet daudzi manu rīcību tomēr nesaprata,» Latvijas žurnālistiem stāstīja senajai gruzīnu caru Bagrationu dinastijai piederīgais dziedātājs. Tā valdīja Gruzijā no X līdz XIX gadsimtam.
Uz jautājumu, kādēļ gruzīni nemēģina uzlabot sarežģītās attiecības ar Krievijas premjeru V. Putinu, Vahtangs atbild: «Kā gan lai mēs izturamies pret cilvēku, kurš pret mums vispār nekā neizturas? Ko tad vajag darīt, ja pret mums pasludina karu!»
Kari jau bijuši
Tas jau neesot nekas jauns - vēsturē Gruzijai pāri vēlies viens karš pēc otra. «Domāju, Putinam kaut kas nedod mieru, jo civilizēti politiķi tā nerīkojas. Godīgs politiķis būtu centies glābt savu jūrā nogrimušo zemūdeni, nebūtu pieļāvis slaktiņu Beslanā, nedotu pavēli iebrukumam Gruzijā. Kāpēc viņš nenodarbojas ar savu valsti?» vaicā dziedātājs. Krievija esot mēģinājusi izprovocēt Gruzijā līdzīgus notikumus, kādi tagad norisinoties Kirgizstānā. Tas gan neesot iespējams, jo daudziem esot cerības uz ilgās politiskās un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Vahtangs domā, ka par nepārtraukto Gruzijas virzību demokrātiski orientēto valstu virzienā esot jāpateicas prezidentam Mihailam Saakašvili. Tas gan nenozīmējot, ka valsts galvam nebūtu trūkumu.
Lūzums 1989. gadā
«Es vispār esmu jautrs cilvēks, taču jau labu laiku mani daudz kas vairs nesajūsmina,» stāsta Vahtangs. Lūzums dzīves uztverē, iespējams, noticis jau vairāk nekā pirms 20 gadiem. Arī pirms 1989. gada asiņainā aprīļa Tbilisi viņš bija devies koncertturnejā. Mītiņi Gruzijas galvaspilsētā tolaik jau bijuši pieredzēti. Sevišķi aktīvi bijuši studenti, kuri protestēja pret Kremļa ieceri atņemt gruzīnu valodai valsts valodas statusu Gruzijas PSR. Zvanot uz mājām, 9. aprīlī uzzinājis par asiņainajiem notikumiem. Pēc Vahtanga vārdiem, toreiz ar krievu karavīru sapieru lāpstiņām nogalinātas lielāko tiesu sievietes. «Es nezinu, kas ar mums notiks, esam maza valsts, bet uz ceļiem nedrīkstam nostāties,» saka Vahtangs.