Tāpat R. Ķīlis ceturtdien parūpējās par prettriecienu saviem oponentiem, sakot, ka Augstākās izglītības padome (AIP), iespējams, viltojusi studiju programmu kvalitātes vērtēšanas datus. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz šiem datiem balstīja savu bargo augstskolu kvalitātes izvērtējumu, kas izraisīja lielu sašutumu augstskolu vidū un ir viens no galvenajiem viņa demisijas pieprasīšanas iemesliem.
Izglītības un zinātnes ministra virzienā demisijas pieprasījumi no trim dažādām pusēm - mākslas augstskolām, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu pašpārvaldes un Latvijas Studentu apvienības - tika raidīti jau trešdien. Vakar tiem piepulcējās arī Rektoru padome, kas demisijas pieprasījumu pamatoja ar, viņuprāt, apšaubāmo IZM izvērtējumu. «Aicinām ministru Robertu Ķīli, demonstrējot politiķa cienīgu rīcību, paziņot par atkāpšanos no izglītības un zinātnes ministra amata,» teikts padomes sagatavotajā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība). Vēl pirms šī Rektoru padomes paziņojuma V. Dombrovskis ceturtdienas rītā Latvijas Radio norādīja, ka R. Ķīļa darbībā pietrūkst dialoga ar nozari.
Vaicāts, vai ministrs atbildēs uz Rektoru padomes aicinājumu atkāpties no amata, R. Ķīlis Dienai atbild noliedzoši. «Mēs esam redzējuši, ka šīs prasības nav bijušas līdz galam racionāli pārdomātas,» saka ministrs. Viņa rīcība būšot šāda - līdz decembrim ieplānotas atsevišķas tikšanās ar katru IZM pakļautībā esošo augstskolu, lai noskaidrotu, kā, pēc to domām, būtu izmantojams ministrijas kvalitātes izvērtējums.
Vienlaikus ministrs met šaubu ēnu uz AIP, kas vadīja studiju programmu kvalitātes izvērtēšanas projektu, kurā iegūtie dati izmantoti IZM izvērtējumā. Ministrija «straumēm» saņemot augstskolu sūdzības par AIP projekta izvērtēšanas gaitu, kas liek apšaubīt tajā iegūto datu patiesīgumu. IZM atsaucas arī uz Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa internetā izplatīto viedokli, kurā teikts, ka vietējie eksperti likuši vērtējumu ārzemju ekspertu vietā, lai vērtēšana izskatītos pabeigta. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai atzīst, ka viņš neko par datu viltošanu projekta gaitā nezina.