«Ķīnas pacelšanās [uz piekto vietu] lielā mērā saistīta ar ievērojamiem ieroču iepirkumiem Pakistānā,» pētījuma vadītāju Polu Holtomu citēja ziņu aģentūra AP. Pakistāna iepirkusi 55% no Ķīnas eksportētajiem ieročiem. Ķīnas ieročus dāsni iepērk arī Mjanma, Bangladeša un Venecuēla, ļaujot Pekinai topā pakāpties no astotās uz piekto vietu, tādā veidā pirmo reizi kopš 1950. gada no pirmā piecnieka «izspiežot» Lielbritāniju.
«Virkne neseno darījumu signalizē, ka Ķīna sevi pozicionē kā zīmīgu ieroču piegādātāju arvien lielākam skaitam svarīgu iepircējvalstu,» uzsvēra SIPRI pārstāvis, piebilstot, ka Ķīna piegādājusi Alžīrijai trīs fregates, Venecuēlai astoņas transporta lidmašīnas, kā arī 54 tankus Marokai.
Ķīnas valdība noklusē datus par ieroču eksportu, taču Ārlietu ministrija, komentējot SIPRI ziņojumu, uzsvēra, ka tai ir atbildīga ieroču tirdzniecības politika, kas nepārkāpj ANO Drošības padomes rezolūcijās noteikto un ievēro trīs principus: «Sekmē saņēmējvalsts attaisnojamo pašaizsardzības nepieciešamību, neapdraud mieru, drošību un stabilitāti reģionā un pasaulē, neiejaucas citas valsts iekšlietās,» citēja Reuters.
Ķīna pastiprinātu uzmanību ieroču ražošanai pievērš jau kopš 1989. gada protestu apspiešanas Tjaņaņmiņa laukumā, kam sekoja aizliegums Pekinai iegādāties rietumvalstu ieročus.
Pasaulē lielāko ieroču eksportētāju topā pirmās četras pozīcijas aizvien nemainīgas: ASV ar 30% no pasaulē eksportēto ieroču apjoma, Krievija ar 26%, Vācija ar 7% un Francija ar 6%. Kopumā eksportēto ieroču apjoms pasaulē pieaudzis par 17%.