Sen neredzēts antijapāņu noskaņojums Ķīnā saistīts ar abu valstu teritoriālo strīdu par nelielu salu grupu Austrumķīnas jūrā. Pirmdien protesti bija norimuši, bet var ar jaunu sparu atsākties otrdien, kad Ķīnā pieminēs 1931. gadā notikušā Japānas okupācijas spēku iebrukuma gadadienu.
Pārtrauc ražošanu
Plašos protestus Ķīnā izraisīja Japānas valdības pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums no kāda privātā īpašnieka atpirkt neapdzīvotās salas, kuras Japānā dēvē par Senkaku, bet Ķīnā par Diaojui. Japānas valdība spēra šādu soli, jo bija nobažījusies par kāda nacionālistiski noskaņota japāņu politiķa provokatoriskajiem plāniem iegādāties un attīstīt salas.
Protestu laikā notikuši uzbrukumi japāņu restorāniem, veikaliem un autoražotāju saloniem vairākās Ķīnas pilsētās. Japānas autogigants Honda pirmdien paziņoja, ka no otrdienas vismaz uz divām dienām pārtrauks ražošanu Ķīnā, bet cita autokompānija Mazda nolēmusi uz četrām dienām pārtraukt darbu rūpnīcā Ķīnas austrumu pilsētā Naņdzjinā. Bet pērn pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs Toyota turpināja strādāt. Par ražošanas pārtraukšanu ziņoja arī japāņu elektronikas milži Panasonic un Canon, vēsta BBC.
Japānas lielākais mazumtirgotājs Seven & I Holdings pirmdien apmeklētājiem bija slēdzis gandrīz 200 tirdzniecības ķēdes 7 - 11 veikalu, vairāku desmitu tirdzniecības vietu durvis neatvēra arī Japānas otrs lielākais mazumtirgotājs Aeon un Āzijas lielākais apģērbu mazumtirgotājs Fast Retailing.
Japāniete Kajo Mubo, kura dzīvo Ķīnas austrumu pilsētā Sudžou, sacīja, ka viņas ģimene un daudzi citi pazīstamie šeit strādājošie japāņi baidās iziet no mājām. «Protestos piedalījās tik daudz cilvēku, es nekad nebiju redzējusi ko tādu. Tas bija ļoti biedējoši,» sieviete stāstīja aģentūrai Reuters. Protestu dēļ šonedēļ mācības nenotiek daudzās japāņu skolās Ķīnā.
Ekonomiskie ieroči
Japānas premjerministrs Josihiko Noda vērsās pie Pekinas ar lūgumu aizsargāt Ķīnā dzīvojošos japāņus un aicināja abas puses saglabāt mieru. Ķīna nosodīja protestētāju nesavaldību un solīja parūpēties par japāņu emigrantu un uzņēmumu drošību, tajā pašā laikā neaizmirstot vainot notikušajā pašu Japānu. «Tagad ir ļoti jūtamas postošās sekas tam, ka Japāna nelikumīgi iegādājās salas, un atbildība par notikušo ir jāuzņemas Japānai,» paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija. «Tālākā notikumu attīstība būs atkarīga no tā, vai Japāna pieņems Ķīnas viedokli šajā jautājumā un vai tā sadzirdēs Ķīnas cilvēku aicinājumus un reaģēs pareizi.»
Arī vairākums Ķīnas lielāko mediju ir nosodījis vardarbīgos protestus. «Kad cilvēku dusmas tiek novirzītas nepareizi un rezultējas vandalismā, fiziskos uzbrukumos un privātīpašumu postījumos, tas ir noziedzīgi un ir jāaptur,» rakstīja angliski iznākošā avīze China Daily.
Savukārt Ķīnas Kompartijas laikraksta People's Daily starptautiskais izdevums aicināja Ķīnu izmantot ekonomiskos ieročus pret Japānu, mērķējot uz tādām nozarēm kā rūpniecība un finanšu pakalpojumi. «Vai Japāna ir gatava, ka tās ekonomika tiktu atsviesta par 20 gadiem atpakaļ?» vaicāja izdevums.
Turpretim analītiķi domā, ka Ķīnas sabiedrībā aizvien pieaugošais noskaņojums pret Japānu var mudināt daudzus japāņu uzņēmumus atstāt valsti, kas līdz šim bija izdevīga ražošanai lētā darbaspēka dēļ. Pēdējā laikā Ķīna šīs priekšrocības ir zaudējusi, tādēļ Japānas uzņēmumi varētu lūkoties savai valstij draudzīgāku Āzijas valstu virzienā. Bet tas iedragātu Ķīnas ekonomisko izaugsmi un abu valstu divpusējo tirdzniecību.
ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta, kurš pirmdien atradās vizītē Japānā, paziņoja, ka Vašingtona šajā konfliktā saglabās neitrālu pozīciju, un aicināja Pekinu un Tokiju konfliktu risināt diplomātiskā ceļā.