Ar sešiem riteņiem un spārniem līdzīgiem saules paneļiem aprīkotais robots nosaukts par Nefrīta trusi, atsaucoties uz ķīniešu mitoloģiju. Vārds nāk no sena ķīniešu mīta, kurā stāstīts par baltu trusi, kas dzīvo uz Mēness un pieder Mēness dievietei Čanei, kas ieņēmusi nemirstības eliksīru. Ķīnas radītais robots gan ir zeltītos toņos, taču iedzīvotāji interneta aptaujā to tomēr izvēlējās nosaukt par Nefrīta trusi.
Kā ziņu aģentūrai Xinhua uzsvēra Ķīnas Mēness izpētes programmas galvenā komandiera vietnieks Lī Beņdžens, «Nefrīta trusis ir laipnības, skaidrības un veikluma simbols, un tas atbilst Mēness visurgājējam gan pēc izskata, gan nozīmes».
Robots aprīkots ar četrām kamerām un divām mehāniskām «rokām», kas var izrakt augsnes paraugus. Visurgājējs sver 140 kilogramu, tas var uzbraukt līdz 30 grādiem stāvā nogāzē un stundas laikā veikt 200 metru garu ceļu, vēstīja AFP.
Amerikāņu zinātnieki satraucas, ka Ķīnas visurgājējs var traucēt ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) veiktajai Mēness atmosfēras putekļu pētīšanai. Uz Mēness atrodas NASA palaistā zonde LADEE.
Kosmosa programmas attīstīšana ir viena no Ķīnas prioritātēm. Valsts cer līdz 2020. gadam izveidot savu kosmisko staciju un mērķa sasniegšanai jūnijā īstenoja misiju, kuras laikā veica pirmo pilotējamo kosmosa aparātu saslēgšanos. Neilgi pēc 2020. gada valsts vēlas nosūtīt uz Mēnesi cilvēku. Tomēr Ķīna kosmosa jomā aizvien atpaliek no ASV un Krievijas.