Starptautiskie finanšu tirgi ar bažām gaida šonedēļ paredzēto Eiropas Savienības (ES) samitu, jo reti kurš tic, ka tajā tiks paziņots par ilgtermiņa risinājumiem eirozonas problēmām.
Runā par 10 miljardiem
Pašlaik nav zināms, kāds varētu būt palīdzības apmērs nelielajai Vidusjūras salai, kura ES iestājās 2004. gadā, bet Eiropas vienoto valūtu lieto kopš 2008. gada. Dažādi avoti lēš, ka Kiprai varētu piešķirt līdz 10 miljardiem eiro (7 miljardi latu). «Par galīgo skaitli lēmums vēl nav pieņemts. Optimistiskajā variantā tie būtu 6 miljardi eiro (4,2 miljardi latu) valsts izdevumu nodrošināšanai un divi miljardi (1,4 miljardi latu) bankām, tomēr vairāk ticami ir septiņi (4,9 miljardi latu) un trīs miljardi (2,1 miljards latu),» kāda eirozonas amatpersona otrdien sacīja aģentūrai Reuters.
Desmit miljardu nav nekas īpašs Eiropas Finanšu stabilitātes fondam, kura aizdošanas kapacitāte ir 440 miljardu eiro (308 miljardi latu), bet tas būs pamatīgs slogs 17,3 miljardu eiro (12,1 miljards latu) lielajai Kipras ekonomikai. Ļoti ticams, ka privātie aizdevēji tiks lūgti norakstīt daļu Kipras parāda līdzīgi kā šā gada sākumā, kad panāca vienošanos par otro palīdzības programmu Grieķijai.
Kiprai līdz 30. jūnijam ir nepieciešams atrast 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardi latu) valstī otrās lielākās bankas Popular Bank rekapitalizācijai. Popular Bank, tāpat kā citām Kipras bankām, milzīgus zaudējumus nesa Grieķijas valdības parādzīmju vērtības samazināšanās un aizdevumi uzņēmumiem, kuri cieta no dziļās recesijas Grieķijā, kas ir Kipras nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Iepriekšējās nedēļās kļuva skaidrs, ka bankai vajadzēs vērsties pie valdības pēc palīdzības.
Nevēlas taupīt
Šādu līdzekļu nav arī valstij, kura jau vairāk nekā gadu nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, jo aizdevumu procenti ir pārāk augsti. Lai izvairītos no ES palīdzības, Nikosija pagājušā gada beigās aizņēmās 2,5 miljardus eiro (1,75 miljardi latu) no Krievijas.
Ar šo finansējumu pietiek, lai nodrošinātu valsts tēriņus līdz 2012. gada beigām, bet nākamgad Kiprai jārefinansē aizņēmumi 2,25 miljarda eiro (1,57 miljardi latu) apmērā.
Arī tagad, lūdzot aizdevumu Briselei, Kipras valdība turpina lūkoties citu iespējamo aizdevēju, galvenokārt Krievijas un Ķīnas virzienā, tādējādi cerot, ka ES palīdzības programmas noteikumi nebūs tik stingri kā Grieķijai, Īrijai un Portugālei, kurām apmaiņā pret aizdevumu nācās veikt taupības pasākumus, kas ietvēra budžeta izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu.
Tomēr maz ticams, ka saliniekiem izdosies izsprukt no striktas taupības, jo nupat Eiropas Komisija paziņoja, ka Kipra «saskaras ar ļoti nopietnu makroekonomisko nesabalansētību, ko steidzami vajag risināt», un ierosināja mazāk tērēt «uzblīdušajam» sabiedriskajam sektoram un veikt pensiju reformu.
Kipras bezdarba līmenis ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus - 10%, un gaidāms, ka šogad eirozonas trešā mazākā ekonomika samazināsies par procentu.