«Lai vajadzības, piemēram, dabasgāzes piegāžu pārtraukuma, gadījumā nodrošinātu pieprasījumu pēc kurināmā, Igaunijai ir degslānekļa resursi, bet Latvijai - Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, bet Lietuva šādā situācijā ir nenodrošināta, tāpēc termināļa būvniecība mums ir vitāli svarīgs jautājums,» Lietuvas apsvērumus skaidro termināļa būvnieka, valsts kontrolētā naftas pārkraušanas uzņēmuma Klaipedos Nafta ģenerāldirektors Roks Masulis. Šo iemeslu dēļ Lietuva projektam ir piešķīrusi ļoti augstu prioritāti, un tas tiek realizēts ar «buldozera» pieeju - visās atbildīgajās institūcijās vajadzīgo atļauju izsniegšanas un saskaņošanas darbi tiek veikti paātrināti.
Cer atpelnīt ātri
Plānotās investīcijas termināļa būvniecībā - 613 miljonus litu jeb aptuveni 122 miljonus latu - Lietuva cer atpelnīt jau dažu gadu laikā. Saskaņā ar Klaipedos Naftas aplēsēm, ja terminālis pārkraus aptuveni divus miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā jeb aptuveni divas trešdaļas Lietuvas patēriņa, tad, saglabājoties esošajām Gazprom dabasgāzes piegāžu un sašķidrinātās dabasgāzes cenām, tas Lietuvas patērētājiem sniegs aptuveni 400 miljonus litu jeb 80 miljonu latu ietaupījumu gadā. Dabasgāzes termināļa pārkraušanas izmaksu ietekme uz gala cenām ir neliela - aptuveni 2-3%.
«Tā maksa, ko gadā Lietuvas patērētājiem par termināli nāksies piemaksāt, ņemot vērā ar to saistītos drošības un ekonomiskos aspektus, ir niecīga,» ir pārliecināts R. Masulis. Viņš norāda, ka terminālis ir nozīmīgs arī no reģiona apgādes ar elektroenerģiju viedokļa, jo nodrošinās alternatīvas kurināmā piegādes Lietuvas lielākajai elektrostacijai Elektrēnos. Pēc viņa teiktā, terminālis sevi būs pilnībā attaisnojis pat tad, ja Lietuvai izdosies panākt Krievijas dabasgāzes piegāžu cenas samazinājumu par dažiem procentiem, un tā rentablai darbībai pietiek ar aptuveni 0,5 miljardu kubikmetru pārkraušanu gadā.
Tomēr Lietuva neslēpj, ka nozīmīgākais arguments par labu terminālim ir drošība un atkarības samazināšana no pašreizējā piegādātāja, jo terminālis dos iespēju piegādāt gāzi par konkurētspējīgu cenu pat no ASV vai Kataras. Tiesa, pilnīgu neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm terminālis nenodrošina - lai gan tā pārkraušanas jauda gadā atbilst Lietuvas patēriņam, tas nespēj pilnībā pielāgoties visām sezonālajām patēriņa svārstībām. To Lietuva daļēji cer atrisināt, vienojoties par gāzes uzglabāšanu Inčukalna dabasgāzes krātuvē, uzsver R. Masulis.
Uzsver niecīgo risku
Lai gan Lietuvas iecere, kas sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm paredz izmantot peldošu termināli - kuģi ar 170 tūkstošu kubikmetru ietilpību -, sākotnēji tika uztverta ar skepsi, Klaipedos Nafta vadītājs uzskata, ka Lietuva ar termināļa būvniecību ir uzņēmusies ļoti nelielu risku. «Pašu kuģi vajadzības gadījumā mēs varam iznomāt, un attiecīgi vienīgās nosacīti riskantās investīcijas ir ostas infrastruktūra un gāzes cauruļvadu paplašināšana,» skaidro R. Masulis. Savukārt, ja terminālis tiktu būvēts krastā, riski būtu lielāki, jo paša termināļa būvniecība prasītu vismaz par diviem gadiem vairāk laika un aptuveni par 50% lielākus kapitālieguldījumus, izvēlēto tehnisko risinājumu pamato Lietuvas pārstāvis. Savukārt pēc 10 gadiem termināļa pārkraušanas izmaksas samazināsies aptuveni uz pusi, jo tad Lietuva iegūs tiesības atpirkt peldošo termināli un attiecīgi samazināsies izmaksas par tā nomu.
Iespēja arī kaimiņiem
R. Masulis norāda - lai gan termināļa jauda nav pietiekami liela visa reģiona apgādei ar dabasgāzi, no tehniskā viedokļa tam var būt nozīme arī reģiona apgādē, ja vien kaimiņvalstis pieņems attiecīgus lēmumus par tirgus liberalizāciju, jo Lietuva neplāno ierobežot tirgus dalībnieku pieeju termināļa jaudām. Savukārt tehniskās iespējas piegādāt dabasgāzi kaimiņvalstīm jau šobrīd lielā mērā nodrošina esošā dabasgāzes pārvades infrastruktūra, un tās vēl palielinātos, izmantojot Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi.
Vēl pērn Latvijas politiķi neslēpa skepsi par topošo Klaipēdas termināli, raksturojot to kā lokālas nozīmes piegādes avotu un uzskatot, ka Baltijas valstu tirgus apstākļos tas var negatīvi ietekmēt iespējas uzbūvēt plānoto kopīgo Baltijas reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli, par kuru Latvijai bija cerības, ka tas varētu tikt būvēts tieši Latvijas teritorijā. Ekonomikas ministrs Pavļuts iepriekš arī uzsvēra, ka Latvijā šāda vietēja termināļa būvniecība būtu vērtējama kā «pēdējais solis», savukārt pavasarī Saeimas Tautsaimniecības komisijā tika pieņemts lēmums veikt grozījumus Enerģētikas likumā, daļēji atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz laikam, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
Latvijas enerģētikas eksperts, bijušais ES enerģētikas komisāra padomnieks Juris Ozoliņš norāda - šobrīd jau ir pārliecinoši redzams, ka Klaipēdas terminālis taps, un ir skaidrs, ka tas ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai mazs vietēja mēroga terminālis. Tāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķiem jau ir jāsāk plānot, kā darbosies Baltijas valstu kopīgais dabasgāzes tirgus un kā patērētāji visās valstīs varēs saņemt gāzes piegādes caur šo termināli, uzskata J. Ozoliņš.