Jau 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma deklarāciju par sabiedriskās televīzijas raidījumu subtitrēšanu, uzsverot, ka Eiropas Savienībā jānodrošina vienlīdzīga piekļuve informācijai, izglītībai un kultūrai. Deklarācijai ir tikai ieteikuma spēks, tomēr tās esamība kopā ar faktu runā par labu subtitrēšanas ieguvumiem. Nozīmīgākais no tiem ir iespēja apgūt jaunas svešvalodu zināšanas un trenēt esošās, ko vienlīdz daudz veicina gan subtitru esamība, gan «pa virsu» ieskaņotā teksta neesamība. Arī mēs savā darbā redzam, ka viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai valodu apguvei ilgtermiņā ir tieši iespēja ar valodu saskarties ikdienā, un televīzija sniedz šādu iespēju bez maksas.
Būtisks faktors, kas runā par labu subtitrēšanai, ir arī iespēja nodrošināt kvalitāti. Diemžēl līdzšinējā pieredze ar ieskaņošanu liecina, ka bieži vien ierunātāja balss, tembrs vai intonācija ir pilnībā neatbilstoša attēlam, pazūd emocijas, intonācija un brīžiem pat satura elementi, tādējādi uztvere tiek vēl būtiskāk traucēta.
Mazliet citādi ir ar bērnu raidījumiem un multiplikācijas filmām. Jāatceras, ka bērni nespēj pietiekami ātri lasīt, tāpēc es atbalstu viedokli, ka bērniem paredzētos raidījumus ir nepieciešams ierunāt. Piemēram, arī Zviedrijā ir atrasts līdzsvars - tiek titrēts viss saturs ārvalstu valodās, izņemot bērnu raidījumus, kuri tiek dublēti. Protams, apzināmies, ka bērnus bieži vien interesē ne tikai viņiem paredzēti raidījumi, tomēr mūsu pieredze, mācot svešvalodas pirmsskolas vecuma bērniem, liecina, ka bērniem, kuri ikdienā skatās multfilmas oriģinālvalodā, ir labāks svešvalodu zināšanu uztveres ātrums un valodas izruna. Līdzīga pieredze ir arī Latvijā, kurā lielais satura apjoms krievu valodā - pat bez tulkojuma - noteikti ir atstājis iespaidu uz veselas paaudzes valodas zināšanām.
Statistika liecina, ka jau patlaban vairāk nekā puse pieaugošo Latvijas iedzīvotāju ļoti labā līmenī pārvalda kādu svešvalodu - tas ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā (Eurostat, 2010). Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu par vislabāk pārvaldīto svešvalodu izraudzījušies angļu valodu, izņemot Latviju, Lietuvu un Poliju, kurās dominējošā svešvaloda ir krievu valoda. No aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā puse (54,7%) aptaujāto savas vislabāk pārvaldītās svešvalodas, t. i., krievu valodas, zināšanas vērtē kā ļoti labas. 24,7% aptaujāto svešvalodu pārvalda labi, 15,2% aptaujāto ir pamatzināšanas.
Katras svešvalodas zināšanas ir vērtība, tomēr līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā esam skaidri iezīmējuši savu vietu Eiropā gan kultūrvides, gan arī ekonomiskajā aspektā. Pēdējais ir īpaši būtisks, izvērtējot jaunu svešvalodu apguves nepieciešamību. 2012. gada februārī 71% Latvijas kopējā eksporta apjoma tika novirzīts uz Eiropas Savienības valstīm (CSP, 2012), kurās kā nozīmīgākās tirdzniecības valodas dominē angļu, vācu un franču valoda, un tikai 14% eksporta nokļuva NVS valstīs, kurās visbiežāk izmanto krievu valodu. Raugoties uz valodas apguvi no biznesa viedokļa, jāatzīst, ka patlaban Eiropas valodas mums noteikti ir būtiskākās.
Nobeigumā - veicot aptauju sociālajos tīklos, ieguvām simbolisku apstiprinājumu, ka arī skatītāji labprātāk izvēlētos televizora ekrānā redzēt subtitrus. No 107 aptaujātajiem četras piektdaļas (80%) pārliecinoši bija par labu subtitriem kā labākajam risinājumam, turklāt kā galvenais iemesls tika minēta tieši iespēja labāk apgūt svešvalodas (46%). Pieņemot lēmumu par labāko risinājumu televīzijas satura un tulkojuma izvēlē, skatītāju vēlmēm un vajadzībām būtu jābūt nozīmīgam faktoram.