gadā un vēlāk, kara laikā, konkrētu ideoloģisku mērķu vārdā tika izmantota ticība, precīzāk, reliģija un tās institūti, pareizticīgo baznīca. Latvija filmas kontekstā gan ir tikai «ģeogrāfiska vieta» - jā, skaista, jā, mierīga, taču ar «kolaboracionisma piesmaku».
Filmas visai aizraujošajā sižetā lielākā vērtība ir aktieris Makoveckis - pops, un tieši viņš pamanās nospēlēt likteni, klusējošā laicīgās varas (triju varu!) mocekļa likteni, kuram ar vēstures faktūru maz sakara. Ja nebūtu Makovecka (un mollīgās Ņinas Usatovas viņa sievas popienes lomā), režisora Vladimira Hotiņenko filma kalpotu prastai aģitpropagandai - redz, pat okupētajās teritorijās pareizticīgo priesteri veica brīnumus. Tomēr neatkarīgi no ideoloģiskajiem mērķiem filma Cienīgtēvs/Pop pelna skatītāju uzmanību - pilnīgi skaidrs, ka daudziem, ja ne visiem, šīs Latvijas XX gadsimta vidus vēstures lappuses būs atklājums (klusēšu par tēmu, kādēļ gan latviešu kinematogrāfisti nav izmantojuši tik izdevīgu tēmu - kaut vai «kontrpropagandas» nolūkos).
Jūrmalā un Rīgā notiekošā Krievijas filmu festivāla un radošā semināra Dvēseles ekoloģija desmit filmu kolekcijā Cienīgtēvs nav vienīgais kinodarbs, kuru vērts noskatīties. Es vēl aktīvāk ieteiktu režisora Alekseja Popogrebska kamerdrāmu Kā es pavadīju šo vasaru/Kak ja provjol etim ļetom [gramatiska kļūda filmas oriģinālnosaukumā pieļauta apzināti]. Kļūda ir pašā filmas dabā - stāstā par diviem vīriešiem, jaunu puisi un padzīvojušu vīrieti, kuri spiesti ciest pārāk tuvu divvientulību Tālajos Ziemeļos - tāds ir polārpētnieku meteorologu darbs! Kļūda kļūst par katastrofu brīdī, kad jaunais cilvēcības dēļ nolemj samelot vecākajam kolēģim par kādu lielu nelaimi, kas notikusi tur, tālajās dzimtajās mājās. Filma šokē ar dabas skarbumu, kas burtiski iezīdusies katrā kadrā un šķiet, ka tā dēļ arī cilvēciskas attiecības neveidojas normālas. Ne velti šāgada Berlīnes kinofestivālā filma ieguva trīs Sudraba lāčus: Pāvels Kostomarovs par izcilu operatora darbu, apbalvoti arī abi galveno lomu tēlotāji Grigorijs Dobrigins un Sergejs Puskepalis. Šī askētiskā, ārkārtā emocionālā filma atstāj līdzpārdzīvojuma spēcīgo efektu un taujā - kā būtu rīkojies tu?