Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.
«Ar darba devējiem par algu paaugstināšanu būtībā runājam tikai mēs. Pirms četriem gadiem vadība solīja, ka palielinās stundas tarifa likmi par 25%, tomēr tas nenotika. Likmi viņi bija iecerējuši palielināt uz valsts izsniegtās zaudējumu kompensācijas rēķina, bet jau trešo gadu solīts makā nekrīt. Turklāt notiek tieši pretējais - darba samaksa tiek samazināta. Agrāk prēmija bija 200 latu, bet tā tika samazināta uz 150,» klāsta R. Gailis. Sākotnēji streiku organizēt piekrita arī otra arodbiedrība, bet tad tā pēkšņi pārdomāja.
«Minimālā darba stundas likme mums ir 1,94 eiro, valstī noteiktā minimālā ir 1,933. Mēs redzam, ka finansiālās iespējas darba devējam ir. Tagad sanāk, ka mēs esam atkarīgi tikai no piemaksām, kas parasti veido 70% no atalgojuma, un tieši ar tām ir ļoti viegli manipulēt. Ja kāds darbinieks nav labvēlīgs pret vadību, piemaksas tiek atņemtas,» stāsta R. Gailis.
Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.
Kā Dienai norāda Satiksmes ministrijā, tad ministrija tieši nevar ietekmēt darba samaksu, ko saņem autobusu vadītāji. Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka valsts kompensē zaudējumus, kas radušies, ievērojot pasūtītāja noteiktos tarifus. Pērn papildus sākotnēji paredzētajiem 30,06 miljoniem eiro zaudējumu kompensēšanai tika piešķirti vēl teju trīs miljoni. Šogad dotācija ir vēl lielāka. Ministrijā norāda, ka uzņēmums daļu ienākumu gūst no biļešu tirdzniecības, tomēr šeit lielu ietekmi atstāj nelegālie pārvadātāji.
Pagaidām nav skaidrības, kuru maršrutu šoferi streikā piedalīsies, lai secinātu, kādu ietekmi tas atstās uz pasažieru pārvadājumiem. Tāpat protesta organizētāji vēl neņemas prognozēt, cik ilgi streiks notiks, tas atkarīgs no pārrunu gaitas. Par streika ietekmi izvairās spriest arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks. Viņš nostājas Nordekas vadības pusē, norādot, ka «uzņēmums šajā brīdī neko daudz nevar noteikt». Par spīti Satiksmes ministrijas skaidrojumam, viņš Dienai uzsver, ka sabiedriskajam transportam tarifu nosaka pasūtītājs.
«Šī ieņēmuma daļa ir stipri ierobežota un nav atkarīga no uzņēmuma. Ir valsts dotācija, kas sastāda 50-60% no visa. No 2009. gada valsts kompensācijas pasažieru pārvadājumiem zaudējumu segšanai ir samazinātas par vairākiem miljoniem. Uzņēmumi ir spiesti samazināt izdevumus. Protams, tie cenšas neķerties klāt darba algai, bet, ņemot vērā, ka papilddotāciju pieaugums turpmākos gadus nav paredzēts, mēs neredzam iespēju palielināt atalgojumu. Finanšu resursu vienkārši nav,» skaidro I. Ošenieks, norādot, ka ar ministriju jautājums vairākas reizes ir pārrunāts. Tajā pašā laikā asociācijas vadītājs norāda, ka atalgojuma problēmu nav pareizi risināt ar streika metodēm. Ministra kabineta noteikumi paredz, ka uzņēmumam noteiktos apjomos jānodrošina reisi, pretējā gadījumā būs jāmaksā soda nauda.