Latvijai un Ventspilij ir vienīgā partija, kas pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu tēriņu griestus, turklāt samērā maz - par 1064 latiem, kas partijai bija jāatmaksā valsts budžetā. Vai tas nozīmē, ka partijas tiešām cenšas iekļauties likuma rāmjos vai drīzāk tēriņu limiti tik lieli, ka tos gluži vienkārši nav iespējams pārsniegt? «Noteikti otrais variants,» pārliecināts KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Viņaprāt, lielu lomu nospēlējusi šābrīža ekonomiskā situācija un partiju iespējas piepildīt savas kases, kā arī ļoti augstie priekšvēlēšanu tēriņu griesti. Tiesa, informācija par partiju priekšvēlēšanu izdevumiem liecina, ka lielo partiju kases par tukšām vai pustukšām grūti saukt. Piemēram, LPP/LC un Tautas partija (TP) priekšvēlēšanu aktivitātēm varējušas iztērēt vairāk nekā pusmiljonu latu. Tieši šīs abas partijas nonākušas pavisam tuvu atļautajiem tēriņu griestiem: LPP/LC iztērējusi 97% no maksimāli pieļaujamā izdevumu apmēra, savukārt TP - par procentu mazāk.
I.Kažokai ir vēl divi skaidrojumi, kāpēc partijām pērn kopumā izdevies iekļauties likuma rāmjos. Viens no tiem ir kampaņu decentralizācija, jo pašvaldību vēlēšanu gadījumā lielajām partijām balsis grūti piesaistīt ar reklāmas rullīšiem nacionālajos televīzijas kanālos. Otrs iemesls - pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās «spēle ir par mazāk kārdinošiem kumosiņiem». KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis gan pauž cerību, ka partiju pārkāpumi maznozīmīgi nav bijuši tikai tāpēc, ka šo vēlēšanu kampaņu likmes ir mazākas nekā Saeimas vēlēšanās. Taču arī viņš nenoliedz, ka tēriņu griesti «tiešām ir ļoti augsti».
Iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņa parādīja tiesībsargu bezspēcību slēptās reklāmas priekšā. KNAB pārstāvji pat nenoliedz, ka birojs saskārās ar gadījumiem, ka kādos medijos ir skaidri saskatāmas slēptās reklāmas pazīmes, taču samaksas fakts nav pierādāms. Pēc I.Kažokas domām, varētu līdzēt nesenie Krimināllikuma grozījumi, kas paredz, ka žurnālistus tagad var sodīt, ja pieņem samaksu par kādu raidījumu vai publikāciju.
No KNAB pārstāvju un I.Kažokas teiktā izkristalizējas vēl vairākas nepilnības pašreizējā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā. Viena no tām saistās ar pieļaujamo tēriņu apjomu, kas nākamo Saeimas vēlēšanu kampaņā pēc piesaistes vidējai darba algai būs lielāks nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. I.Kažoka lēš, ka limits varētu pieaugt apmēram par 100 tūkstošiem latu, kas joprojām partijas padara atkarīgas no lieliem ziedotājiem. Šo atkarību nostiprina arī fakts, ka ir daudz priekšvēlēšanu izdevumu, uz kuriem šis limits vispār netiek attiecināts, piemēram, kampaņu organizēšana, reklāmas materiālu gatavošana, telpu noma vēlēšanu kampaņas vajadzībām, tāpēc gan KNAB, gan I.Kažokas ieskatā būtu jāpārskata, kuras izdevumu pozīcijas netiek ieskaitītas tēriņu griestos. Piemēram, vai tiešām apjomīgais Aināra Šlesera (LPP/LC) pasākums, kas pērn notika Arēnā Rīga, nav skaitāms pie ierobežotajiem izdevumiem?
KNAB jau pērnruden iesniedza Saeimā savus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, taču tie ir iestrēguši. A.Vilks neslēpj - viņam ir mazas cerības, ka deputāti pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām būs gatavi veikt grozījumus, kas ierobežos viņu aģitācijas iespējas. No Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēža Oskara Spurdziņa (TP) teiktā var secināt līdzīgi. Par lietām, kā tehniski palīdzēt KNAB, piemēram, nosakot skaidrāku interneta vides regulējumu, deputāti diskutēšot, tomēr par plašākiem jautājumiem, kā tēriņu griestiem, O.Spurdziņš izteikties vairās.