Ikvienam zināms, ka vērā ņemamais bezdarbnieku, it īpaši ilgstošo bezdarbnieku, skaits mūsu valstī ir problēma jau gadiem. Šīs problēmas risināšanai tiek izmantoti dažādi varianti un tiek izteikts ne mazums ideju, bet gadās, ka ieceres nonāk diskusiju krustugunīs un to lietderība tiek apšaubīta. Piemēram, nesen Dienai kādreizējā valsts kontroliere un tagadējā Saeimas deputāte Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) izklāstīja, ka Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē Labklājības ministrija iesniegusi projektu saistībā ar ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū, kas paredz - tiks iztērēti vairāk nekā 19 miljoni eiro, bet vienīgais rezultatīvais rādītājs būšot projektā iesaistīti 217 ilgstošie bezdarbnieki. Labklājības ministrijā (LM), kuru vada ZZS ministrs Uldis Augulis, gan Dienai skaidro, ka tā gluži neesot un kopumā tuvākajos gados, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, tikšot subsidētas darbvietas, notikšot «ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi», būšot atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un darba tirgū tikšot iesaistīti 25 000 bezdarbnieku. (Maija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 80 567 bezdarbnieki.)
Protams, jācer, ka tiešām būs tā, kā izklāsta LM, un ka bažas, kas saistībā ar daudzo miljonu tērēšanu radušās deputātu vidū, izrādīsies nepamatotas. Var jau būt, ka šīs bažas pavīdēja vien tāpēc, ka valsts iestādēm hroniski piemīt tendence savus centienus skaidrot ārkārtīgi komplicēti, nevis ikvienam cilvēkam - kā deputātam, tā bezdarbniekam - saprotamā veidā.
Jāatceras gan, ka Diena jau rakstīja: līdzīgas bažas - kā LM prezentētā iecere mazināt bezdarbu - šopavasar izraisīja jaunais atbalsta plāns Latgalei. Jau vēstīts, ka divos gados no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēts ieguldīt 52 miljonus eiro uzņēmējdarbības vides attīstīšanā Latgalē, lai rastos 818 darbvietu. Taču Latgalē bezdarba līmenis maijā bija 18,9% (valstī vidēji - 8,6%), un visai pamatotas ir šaubas, vai par 52 miljoniem radītās 818 darbvietas nodrošinās jūtamu bezdarba problēmas risinājumu.
Protams, var sacīt, ka jebkādi pasākumi, kas veicina nodarbinātību, ir labi un nevajag visu kritizēt. Tomēr, kas attiecas uz bezdarbu, it īpaši laukos, sistemātiski problēmas risinājumi daudzviet īstenoti netiek. Ir dzirdēts par uzņēmējiem, kas no nelieliem lauku pagastiem gatavojas pārcelt savus uzņēmumus - darbvietu nodrošinātājus - uz novadu centriem. Viens no iemesliem ir zemā autoceļu kvalitāte pagastos. Otrs iemesls - jau tā nelielais iedzīvotāju skaits varot sarukt tāpēc, ka uz būt vai nebūt robežas nonāk vietējās skolas.