Aizraujošo ārzemju notikumu virpulī pavisam nemanāmi ir pienākušas kārtējās Irānas prezidenta vēlēšanas. Tā kā valsts galvenā ceļa noteicējs tomēr ir ājatolla A. Hāmeneī, prezidenta darbībām būs visai šaurs rāmis, taču nokaitētajā atmosfērā vēlēšanu rezultāti var būt ļoti svarīgi.
Uz Irānas valsti jau labu laiku tiek izdarīts milzīgs ekonomiskais spiediens, un Irānas tautsaimniecībai, maigi sakot, neiet pārāk labi. Šādos apstākļos pietiek pat ar nelielām neregulitātēm vēlēšanu procesā, un protestētāji ielās būs garantēti, atcerēsimies kaut vai 2009. gada vēlēšanas, kad pēc pārmetumiem par vēlēšanu rezultātu neatļautu ietekmēšanu aizsākas tā dēvētā Zaļā revolūcija, kuras izcelšanās un vēlākā apslāpēšana Irānas valdībai lika izskatīties diezgan slikti.
Ja nu kaut kas līdzīgs atkārtotos arī šogad, Irānā valdošā režīma iespējas pārvarēt arī šo satricinājumu ir vērtējamas kā diezgan zemas - un tas pats to nojauš. Pagājušā gada decembrī Irānas parlaments virzīja likumprojektu, kam bija jānosaka prezidenta kandidātu atlases kritēriji. Jaunajos noteikumos tie bija paredzēti daudz stingrāki, kandidātam, piemēram, pēdējos astoņus gadus bija jābūt ieņēmušam parlamenta locekļa, ministra, valsts sekretāra vai attiecīgu militārā ranga amatu. Parlamenta noteiktie kritēriji vēlēšanās ļautu kandidēt tikai režīmam ļoti tuvām personām, tādējādi it kā nodrošinot stabilu pēctecību.
Taču pēdējā instance - Uzraugu padome - procesu apturēja un pieļāva tikai tās izmaiņas, kas šīs vēlēšanas padarīja par demokrātiskākajām pēdējos trīsdesmit gados. Iepriekš par vēlēšanu uzraudzību bija atbildīgs tikai prezidenta ieceltais iekšlietu ministrs un viņa ministrija, bet tagad vēlēšanu procesu uzraudzīs komisija, kurā ietvertas septiņas puses, tajā skaitā arī sabiedrības pārstāvji no kultūras, reliģijas, politikas un sociālā spektra.
Neraugoties uz to, pat ja pēcvēlēšanu laiks Irānā noritēs mierīgi, valsts būtībā stāv lielu pārmaiņu priekšā, jo cilpa ap Irānu kļūst arvien ciešāka. No 1. jūlija spēkā stāsies jaunas sankcijas, kas paredz taranēt Irānas autoindustriju, kura tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem valsts ieņēmumu avotiem, un tās valūtu - riālu. Arī ar partneriem reģionā tikai dažu gadu laikā ir kļuvis diezgan slikti. Vienā no svarīgākajām Irānas partnervalstīm - Sīrijā - jau kādu laiku risinās pilsoņu karš, un, pat ja Asada spēkiem šajā konfliktā kaut kādā veidā izdosies uzvarēt, tā jau būs pavisam cita Sīrija nekā iepriekš. Izskatās, ka arī Krievijai un Ķīnai ar pārāk spēcīgu Irānu nav pa ceļam, pat ja tas saskan ar ASV pozīciju. Vai vadzis drīz lūzīs?