Dati par latviešiem, kuri mācās ārvalstīs, nav pieejami, taču privātskolas apmeklējošo skolēnu skaits atbilstoši nule apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu varētu piepildīt aptuveni deviņu valsts ģimnāziju vidusskolu klases. Jāmin, ka patlaban mūsu valstī šādas skolas status ir 24 skolām.
Šāda vecāku izvēle varētu liecināt par neuzticību pašvaldību skolu piedāvātajām vispārējās izglītības iespējām, kas valstij ir jānodrošina bez maksas, taču Izglītības un zinātnes ministrija šādas bažas pagaidām nesaskata. «Jebkura privātbiznesa attīstība Latvijā ir atbalstāma. Jaunu nelielu skolu izveide nozīmē, ka sabiedrībā atgriežas agrākās vērtībās, vecāki arvien labāk izprot savu nozīmi bērna attīstības procesā un ir gatavi tajā iesaistīties,» iepriekš Dienai norādījis par nozari atbildīgais ministrs Rolands Broks (ZZS), kad viņam tika vaicāts par privātskolu attīstības tendenci Latvijā.
Tiesa, uz kopējā skolu skaita fona privātskolu īpatsvars nav liels - patlaban darbojas 830 vispārējās izglītības iestādes. Arī par īsto «vaininieku» vecāku domas dalās - vieni domā, ka vainīga ir pati sistēma. Daudzbērnu māmiņa Una Gavare uzskata, ka par bērniem lemj cilvēki, kuriem nav «īstas sajēgas», kā viņus izaudzināt. Savukārt citiem šķiet, ka noteicošie ir nevis ministrijas lēmumi, bet gan galvenais ikdienas diriģents - klases priekšā stāvošais skolotājs. Neliela daļa vecāku, izmēģinājuši privātskolu iespējas, atgriezušies pie pašvaldību skolām, tomēr vairākumā gadījumu Dienas aptaujātie vecāki savu izvēli izdarījuši par sliktu pēdējām.