Atsauksmju par izrādi Svēta lieta Dailes teātra mājaslapā vēl nav, bet fakts ir tāds, ka uz pirmizrādi un nākamo izrādi biļetes jau izpārdotas. Laikam jau reklāma iet Paulam Timrotam pa priekšu vai arī viņam ir daudz draugu, kas uzskata par pienākumu apmeklēt viņa režisētu izrādi? Pats Timrots - plaša profila speciālists dažādos televīzijas un kino projektos - citā sakarā intervijā Ilmāram Šlāpinam stāsta: «Uz izrādi Prezentācija bija atnākuši mani čomi, kuri savā mūžā nav gājuši uz teātri, un viņiem tas ir pirmais solis, ar kuru viņi saprot, vai ir ar mieru atnākt vēl. Varbūt piektajā reizē viņi arī uz Frankenšteinu aizies. Es laikam strādāju tai auditorijai, kas pirmo reizi ienāk teātrī.»
Kā rāda Timrota CV, Dailes teātrī pa aktieru ieeju pirmo reizi viņš iegāja pirms 27 gadiem, kad studiju laikā strādāja par skatuves strādnieku.†Bet 2011. gadā viņš sevi pieteica kā režisors izrādei Pasaka par vērdiņu, kam radošais kolektīvs pierakstīja klāt visu otro cēlienu. Nākamo lugu Prezentācija Timrots uzrakstīja pats. Viņa kontā ir vēl arī Vecgada koncerts kūrmājā. «Katrā savā izrādē nepiedalos. Tā būtu laika izšķērdība. Bet ik pa laikam ar Prezentāciju braucu viesizrādēs un tad skatos, kā publikai patīk,» stāsta Timrots.
Baškīru dramaturga Florida Buļakova lugu Svēta lieta viņam iedeva izlasīt teātra literārās daļas vadītāja Evija Mamaja, sakot, ka viņai šķiet, ka Timrotam tā patikšot. «Izlasīju. Man patika. Iztulkoju un ķēros klāt.» Izklausās vienkārši. Lugas autors ir daudzu literatūras un mākslas prēmiju laureāts, īsts traģikomēdijas meistars, kura lugās komisks patoss mijas ar dzīves absurda apjausmu un smiekli skan cauri asarām. Traģikomēdija Svēta lieta (pazīstama arī ar nosaukumu Mīl, nemīl) ir stāsts par mīlestību mūža garumā, kas var būt noticis gan Senajā Grieķijā, gan modernajā Amerikā, gan arī mūsdienu Latvijā.
Pie Večuka ierodas Nāve, bet, nonākot debesīs, Vecis saņem priekšlikumu - ja trīs stundu laikā paveiks svētu lietu - Dievam tīkamu darbu, tad šis uz zemes kopā ar savu Večiņu varēs dzīvot vēl desmit gadu. Vai viņam tas izdevās? Kas bija tas darbs? «Lai katrs padomā, ko tādā situācijā darītu. Večukam - svēta lieta - pirmā doma bija ieraut šņabi,» stāsta Timrots un piebilst: «Asaras no skatītāja ir vieglāk dabūt, bet man vērtīgāki šķiet smiekli.»
Pirmizrādes lampu drudža Timrotam nav. «Domājam labas domas, lai mums visiem, kas iesaistīti, veicas,» viņš piebilst. Tie «mēs», kas iesaistīti, ir laba komanda - scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Ronalds Kļaviņš, lomās Indra Briķe (Vecā), Juris Bartkevičs (Vecais), Elīna Dzelme vai Aija Dzērve (Marta), Mārtiņš Počs (Kārlis).