Valdību plāno veidot, esošajai koalīcijai ar neatkarīgo deputātu grupu piesaistot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Pēdējo dienu notikumi liecina, ka tā pat varētu būt stabilāks partneris nekā koalīcijā esošā Reformu partija, no kuras ceturtdien izstājās tās premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs. Viņam piektdien ir pēdējā darbadiena vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, no kura viņš atkāpās partijas vadības spiediena dēļ. Ceturtdien Reformu partijas valdes un frakcijas sēdē tika lemts par šķiršanos no deputātēm Ingas Bites un Ingas Vanagas. To, ka atrasties šajā frakcijā vairs nav iespējams, jo lēmumi tiek pieņemti šaurā lokā, žurnālistiem atzina arī I. Bite, kura jau darbojas biedrībā Demokrātiskie patrioti. Tas savukārt ir viens no iemesliem partijas vadības neapmierinātībai ar I. Biti. «Man ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka uz ikvienu savas frakcijas deputātu varu paļauties,» Dienai sacīja E. Demiters, kuru nebaida frakcijas skaitliskā sastāva samazināšanās, jo svarīgāk ir pieteikt sevi valdības veidošanas sarunās kā prognozējamu politisko spēku.
Kandidāts no malas
Neoficiāli zināms, ka Vienotība, kas ir gatava būt iniciatore jaunās valdības veidošanā, par iespēju ieņemt premjera amatu neformāli ir runājusi ar ES attīstības komisāru Andri Piebalgu. Taču tā šobrīd nevarētu viņam garantēt iespēju kļūt par premjeru ilgtermiņā. Nākamā gada rudenī pēc Saeimas vēlēšanām politiskā situācija var mainīties. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete Dienai atzina, ka tik kritiskā situācijā, kādā Latvija pašlaik atrodas, ir nepieciešams valdības vadītājs ar tikpat lielu autoritāti, kāda ir V. Dombrovskim, un A. Piebalgam tāda ir. To, ka šajā situācijā varētu būt bezpartijisks premjers, pieļāva arī Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Taču ļoti neticīgi uz šo arī sociālajos tīklos jau izskanējušo varbūtību reaģēja Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji.
Nesen intervijā žurnālā Ir uz jautājumu, vai A. Piebalgs varētu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, viņš atbildēja noraidoši, jo nejūtas tam piemērots. «Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» piebilda A. Piebalgs, kurš nākotni saista ar Latviju, tajā brīdī gan domājot par laiku pēc nākamgad paredzētajām EP vēlēšanām, kad līdz ar jaunu ES institūciju izveidošanu beigsies arī eirokomisāra pilnvaras.
Vienotība ir noskaņota piedāvāt premjera kandidātus arī no sava vidus. Ir partijas biedri, kas par amatam piemērotu uzskata arī partijas līderi un Saeimas priekšsēdi Solvitu Āboltiņu. Tikmēr kuluāros tiek sauktas kandidatūras, kas pēc tam noliedz šādu iespēju, piemēram, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība). Medijos pat vairāk diskutē par premjeru no ZZS, tas tiek saistīts gan ar Valsts prezidenta A. Bērziņa agrāko piederību pie šīs partijas, gan ar Vienotības interesi novilcināt valdības izveidošanu. Kā viens no kandidātiem ir minēts Saeimas deputāts Jānis Dūklavs. Viņš nedēļas sākumā ir ticies ar Valsts prezidentu, bet sarunā šāds jautājums neesot minēts. Abi esot pazīstami jau vairāk nekā 30 gadu, informēja J. Dūklavs, kurš neplānojot kandidēt uz valdības vadītāja posteni.
ZZS neņems premjeru
ZZS nevar deleģēt premjeru, jo nav piedalījusies valsts budžeta sagatavošanā, sacīja ZZS līderis Uldis Augulis, kurš ir piesardzīgs pret ieiešanu valdībā. Viņaprāt, pašreizējai koalīcijai vispirms pašai jātiek skaidrībā par savstarpējām attiecībām. Reformu partijas priekšsēdētājam E. Demiteram viņš ticot un neapšaubot viņa gatavību strādāt kopā ar ZZS, taču pārliecības par visu frakciju neesot. Ir iespaids, ka ZZS ļoti rūpīgi izvērtē, kā iesaistīšanās valdībā varētu atsaukties uz tās izredzēm vēlēšanās. Taču uzņemties atbildību, piemēram, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Zemkopības ministriju, tās biedri būtu gatavi.
Koalīcijas līderi aicina sagaidīt Valsts prezidenta viedokli, jo prezidentam valdības veidošanā ir būtiska loma. Kuluāros jau runā, ka prezidents var ierosināt veidot arī nacionālā izlīguma valdību ar visu Saeimā pārstāvēto partiju dalību tajā. Viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins atzina - ja Saskaņai izteiks piedāvājumu, tā neteiks «nē». Labējās partijas nav gatavas sadarbībai ar SC. Prezidents jau pēc Saeimas vēlēšanām nebija sajūsmā par šo valdību, kurai nebija pārliecinoša vairākuma, un tā bija atkarīga no sešu neatkarīgo deputātu balsīm. Prezidentu neapmierināja arī jauno un nepieredzējušo ministru lielais īpatsvars, kā arī ZZS atstāšana ārpus koalīcijas. Vienotības līdere S. Āboltiņa ir uzsvērusi, ka jaunā valdība ir jāveido uz plašas labēji centriskas koalīcijas bāzes, uzskatot, ka šis nav laiks strīdiem, jo situācijā, «kad spēja saliedēties tauta, ir jāspēj saliedēties arī politiķiem».