Traktors palēnām norok 800 kvadrātmetru teritorijas virskārtas, lai ar lēruma studentu palīdzību smalki atsegtu militāru XVII gs. nocietinājumu - Kobron-skansti. Vīriem ir teorētiskas liecības par objektu - Rīgas cietokšņa tuvāko Komētfortu (priekšnocietinājumu), ko cēlis zviedru pulkvedis militārais inženieris Kobrons. Tomēr strauji tuvojas brīdis, kad varēs jau aptaustīt seno militāristu atstātās liecības.
Pēc pāris dienām izraktā bedre jau pilna rosīgiem studentiem, kas, pārcilājuši traktora izrakto zemi, nu ar dažādiem dārznieka cienīgiem instrumentiem tuvojas senlietām, kas arheologu acīs kļūst par vērtslietām, arī lielam daudzumam dzīvnieku kaulu. Visbiežāk gan mazos atradumu maisiņus pilda baltmāla pīpju fragmenti. Viens no pirmajiem secinājumiem, ka pīpējuši esot kārtīgi. Nereti gan zem mazas pajumtei novilktas plēves racējus sadzen spēcīgs jūlija lietus, bet tikko tas rimies, racēji ātri ķeras pie ūdens sūkņiem vai vienkārši stājas rindā, lai līdz laukmalai padotu spaiņus ar ūdeni. Atsevišķās racēju vai ķerru stūmēju kompānijās dzird pārrunājam gan ārpolitikas aktualitātes, gan dažādas varbūtības par atrasto fragmentu agrāko lietojumu. Kāda meiteņu kompānija apcer sev pieņemamus un nepieņemamus attiecību scenārijus ar pretējo dzimumu, bet saule visus vienādi padara brūnus kā ceļu remontstrādniekus vai rūpīgi ieziestus kultūristus.
Noteiktā laikā no virszemes atskan sauciens - pārtraukums! Tad nu racēji raušas ārā no bedres un drūzmējas ap ūdens bunduli, lai padzītu dubļu kārtu no savām rokām un baudītu klāt pievestās pusdienas vai īsākās pauzēs smērētu neskaitāmu daudzumu zaptsmaižu ar no tirgus tantēm sarūpētiem ievārījumiem. Pēdējās izrakumu dienās gan saldo maizīšu tīkotāju skaits ir sarucis, jo vairāku nedēļu laikā uzņemtās zaptes daudzums jau kļuvis nepanesams. Sarūpējuši pētniekiem neskaitāmas kastes ar senlietām un katrs sev apskaužami brūnu ādu, studenti racēji atstāj rūpīgi pārmeklēto zemes pleķi, lai neredzētu, kā atkal ierodas traktors un visu aizbērt ciet.