Eiropas Savienības kohēzijas politikas devums Latvijai ir nozīmīgs. No 2007. līdz 2013. gadam reģionu un sociālajiem izdevumiem plašā programmu lokā tiek ieguldīti 4,6 miljardi eiro. Via Baltica Saulkrastu apvedceļš, Latvijas bibliotēku digitalizācija un Ventas vēsturiskā tilta atjaunošana ir konkrēto sasniegumu piemēri.
Veicot ieguldījumus Eiropas reģionos, šai politikai bijusi būtiska ietekme uz Eiropas ekonomiku, mazinot Eiropas Savienības reģionu ekonomiskās atšķirības un veicinot vides un sociālās jomas attīstību. Pēc mūsu aplēsēm, laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam tā ir palīdzējusi radīt 1,4 miljonus jaunu darbvietu un veicinājusi pētniecību. Tā nodrošinājusi vērtīgas mācību iespējas miljoniem sieviešu, jauniešu, sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem un bezdarbniekiem. Tā ir modernizējusi transporta savienojumus, atbalstot tūkstošiem kilometru ceļu vai dzelzceļu būvniecību vai uzlabošanu un ostu un lidostu modernizāciju. Tā ir arī uzlabojusi 20 miljonu Eiropas iedzīvotāju vides apstākļus, nodrošinot dzeramā ūdens kvalitāti un notekūdeņu attīrīšanu atbilstīgi ES standartiem.
Taču darāmā vēl daudz. Joprojām pastāv lielas ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, un ekonomiskā krīze tās var vēl saasināt. Daži reģioni ir arī neaizsargātāki pret klimata pārmaiņu ietekmi, kā mums par to pastāvīgi atgādina sausums un plūdi.
Kohēzijas politikas mērķis nav vienīgi samazināt atšķirības starp nabadzīgiem un bagātiem reģioniem. Šī politika ir ES vadītāju šogad pieņemtās plašākās stratēģijas Eiropa 2020 galvenā sastāvdaļa. Ar to uzsvērts, ka ceļā uz ES ekonomisko, vides un sociālo labklājību būtiska loma ir gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.
Pašreizējā situācijā, kad valstīs visā Eiropā valdības samazina valsts izdevumus, mums politika ir jāpadara efektīvāka, lai tā gan sniegtu konkrētus rezultātus, gan nodrošinātu naudas vērtību. Lai panāktu labākus rezultātus, izdevumiem jābūt pārdomātākiem, tiem jābūt vērstiem uz pareizām prioritātēm un jāpievieno redzama vērtība tam, ko valsts un reģionālās iestādes jau dara.
Tādēļ jānosaka skaidri mērķi, kas saskan ar ilgtermiņa mērķiem līdz 2020. gadam. ES līmenī jāizveido visaptveroša stratēģiskā sistēma ar detalizētām ieguldījumu prioritātēm, nosakot nepieciešamās reformas, lai veiktu efektīvus ieguldījumus, un nodrošinot ES fondu koordināciju.
Dalībvalstis izstrādās valsts reformu programmas, kas atspoguļos stratēģiskās prioritātes, un dalībvalstu līgumi ar Komisiju ļaus detalizēti izstrādāt, kā tas īstenojams. Šajā līgumā būs vairāki nosacījumi, piemēram, nepieciešamība attīstīt galvenos transporta un elektroenerģijas savienojumus, un uzsvērta finansējuma no dažādiem ES avotiem valsts koordinācija, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību un uzskatāmus rezultātus.
Es pašlaik izskatu arī iespēju veicinošiem pasākumiem, lai strauji sasniegtu 2020. gada mērķus. Varētu atlikt daļu kohēzijas finansējuma un to piešķirt valsts un reģionālajām iestādēm, pamatojoties uz to iesniegto programmu kvalitāti un īstenošanas gaitu.
Debates par reģionālā un sociālā finansējuma pielāgošanu Savienības jaunajiem uzdevumiem ir sākušās. Mēs gribētu panākt pēc iespējas plašāku iesaisti šā jautājuma izskatīšanā. Tāpēc es sāku sabiedrisko apspriešanu. Tā ilgs no 11. novembra līdz janvāra beigām. Jūsu viedoklis ir vērtīgs ieguldījums oficiālajā tiesību akta priekšlikumā par nākotnes kohēzijas politiku, kuru mēs ar Komisijas kolēģiem iesniegsim apspriešanai nākamvasar.